„Lai padarītāku efektīvāku robežpunkta darbu, tiek modernizēta perimetra apsardzes sistēma un ieviesta videonovērošanas sistēma. Šobrīd ir izpildīti 80 % no paredzētājiem modernizācijas darbiem. Ir uzklātas divas no trijām asfalta kārtām, uzstādīti seši elektroniskie satiksmes organizācijas informatīvie paneļi, ierīkotas trīs transportlīdzekļu piespiedu apturēšanas iekārtas, pabeigti darbi, veidojot vienotu satiksmes organizācijas risinājumu gan visa veida transportlīdzekļiem, gan gājējiem un velosipēdistiem,” stāsta Aleksejs Šaforostovs, VNĪ attīstības projektu vadītājs.
Robežšķēršošanas vietā (RŠV) „Silene” pārbūve tika sākta 2019. gada 27. maijā, notiek atbilstīgi darba grafikam un tiks pabeigta 2019. gada novembrī.
Kopējais projekta finansējums ir 5, 08 miljoni eiro, no kuriem 4,57 miljoni ir Eiropas struktūrfondu finansējums.
Latvijas un Eiropas Savienības (ES) drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un robežu sakārtošana ir viens no VNĪ darbības virzieniem. Kopumā valsts šobrīd veic būtiskus ieguldījumus valsts drošības infrastruktūrā – piecos ar robežu šķērsošanu saistītos objektos par kopējo summu apmēram 15 miljoni eiro. Vērienīgi darbi ar Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta finansējumu šobrīd notiek arī noslogotākajā RŠV – „Terehova”. Visus šos projektus plānots pabeigt līdz 2022. gada nogalei. VNĪ iecerēs ir vēl vairāki ar valsts drošību saistīti projekti, kas tiks īstenoti, lai nodrošinātu labāku ES robežas ekonomisko aizsardzību.
Jau ziņots, ka Ministru kabinets 2018. gadā apstiprinājis Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valdības pasākumu plānu, kas ietver sadarbību vairākos virzienos, tajā skaitā RŠV „Urbāni – Silene” un „Pāternieki – Grigorovščina”, kā arī autoceļu un satiksmes uzlabošanu saistībā ar 2021. gadā Minskā un Rīgā notiekošo Pasaules čempionātu hokejā.
VNĪ šobrīd īsteno 85 infrastruktūras attīstības projektus aptuveni 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību ap 450 nekustamo īpašumu adresēm ar 1 200 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4 000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Šogad Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā VNĪ saņēma augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī tika iekļauta VID „Baltā saraksta” zelta līmenī. Savukārt Pārresoru koordinācijas centrs VNĪ 2018. gada darbībai sniedzis novērtējumu „ļoti labi”. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
