Sēdē laipni aicināti piedalīties plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Izbraukšana paredzēta plkst.10 no Rātslaukuma, bet parka apskati plānots sākt ap plkst.10.30.
Kā informēja komitejas priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs, Pilsētas attīstības komiteja aprīlī nolēma piešķirt vairāk nekā 650 000 eiro Aldara parka atjaunošanai. Par minēto summu līdz nākamā gada vidum parkā plānots izveidot inženiertīklu pieslēgumus, izbūvēt labierīcības un labiekārtot teritoriju ap veloparku. Tālākai parka rekonstrukcijai plānots piesaistīt ES fondu finansējumu un kopējās izmaksas varētu sasniegt 4 miljonus eiro.
Aldara parka rekonstrukciju paredzēts veikt vairākās kārtās. Pirmajā kārtā paredzēta veloparka izveide, otrajā kārtā – komunikāciju izbūvi un teritorijas labiekārtošanu, bet trešajā kārtā – mākslīgo pilsdrupu atjaunošanu un pārējās parka teritorijas izbūvi.
Aldara parka pārbūves metu konkurss noritēja 2016.gadā, konkursa augstākās vietas ieguvējs veica parka pārbūves būvprojekta izstrādes darbus.
Būvprojekta risinājumi paredz, ka parks tiks veidots kā mūsdienīgs apkaimes parks ar daudzveidīgām atpūtas iespējām dažādām iedzīvotāju vecuma grupām, vienlaikus saglabājot vēsturisko romantisma gaisotni. Pārbūves gaitā paredzēta mākslīgo pilsdrupu un kādreizējās ūdenstilpnes funkcionalitātes risinājumu izstrāde, dārznieka mājas un labierīcību izbūve, brīvdabas amfiteātra un vietas vasaras kafejnīcai izbūve.
Tāpat tiks nodrošināti labiekārtojuma elementi, vides pieejamības risinājumi (visiem sabiedrības locekļiem, t.sk. iespēju robežās – cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un ģimenēm ar maziem bērniem). Īpaša uzmanība tiks pievērsta apstādījumu veidošanai un nodrošināšanai. Paredzēts risināt arī nožogojuma jautājumu, ņemot vērā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja "Dauderi" nodaļas teritoriju un dzelzceļa sliedes, kā arī visa parka teritorijas norobežošanu tumšajās diennakts stundās.
Aldara parks ir viens no vecākajiem parkiem Rīgā, kas veidots 19.gadsimta beigās kā alus darītavas īpašnieka savrupmājas dārzs ar dīķi un mākslīgajām pilsdrupām. 20.gadsimta trīsdesmitajos gados parks tika pārbūvēts un izmantots valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa vajadzībām, bet pēc Otrā Pasaules kara parks kļuva par publiski pieejamu teritoriju.