DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
11. oktobrī, 2019
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Tiesu sistēma

A. Laviņš Baltijas tiesnešu asociācijas konferencē runā par morālā kaitējuma atlīdzināšanu civillietās

Ceturtdien, 26. septembrī, Satversmes tiesas tiesnesis Aldis Laviņš piedalījās Baltijas tiesnešu asociācijas konferencē, kurā uzstājās ar priekšlasījumu “Morālā kaitējuma atlīdzināšana civillietās”. Konference norisinājās Mētagusē, Igaunijā, to apmeklēja visu līmeņu Latvijas tiesu tiesnešu delegācija.

Konferences norise bija sadalīta trīs darba sesijās. Katra sesija bija veltīta vienas Baltijas valsts delegātu priekšlasījumiem. Aldis Laviņš savā priekšlasījumā runāja par Latvijas tiesu judikatūru morālā kaitējuma atlīdzināšanā, piemēram, par dzīvības un veselības apdraudējumu, nekvalitatīvu medicīnisko aprūpi, personas nepamatotu aizturēšanu vai izjautāšanu, privātās dzīves aizskārumu.

Sniedzot ieskatu tiesu judikatūrā, Aldis Laviņš uzsvēra, ka atlīdzinājumu par morālo kaitējumu nosaka tiesa katrā konkrētā gadījumā pēc sava ieskata, vadoties pēc taisnības apziņas un vispārējiem tiesību principiem. Vienotas likmes atlīdzinājuma apmēra noteikšanai nepastāv. To nosaka, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas, kā arī citus būtiskus apstākļus. Aldis Laviņš vērsa uzmanību, ka tiesas noteiktajai atlīdzinājuma summai ir jāveic taisnīguma, samierināšanas un prevencijas (novēršanas) funkcijas. Tas nozīmē, ka atlīdzinājumam ir jābūt samērīgam, tam jāsniedz ne tikai zināms gandarījums personai, kuras tiesības ir aizskartas, bet arī jāattur ikvienu no līdzīgu pārkāpumu izdarīšanas nākotnē.

Aldis Laviņš aicināja konferences dalībniekus dalīties pieredzē, diskusijām izvirzot virkni tiesību jautājumu.  Piemēram, kā pierādīt morālā kaitējuma esību (fiziskas un garīgas ciešanas)? Vai gadījumā, kad cilvēks ir gājis bojā, kompensācija pienākas katram ģimenes loceklim vai ir nosakāma viena kompensācija cietušai ģimenei kopumā? Vai kompensācija par sakropļojumu ir atsevišķa kompensācija, vai tā ietilpst morālā kaitējuma kompensācijā? Vai kasācijas instances tiesa pati ir tiesīga noteikt kompensācijas apmēru? Kurš ir tiesīgs prasīt kompensāciju par morālo kaitējumu, gadījumā, kad cietusī persona ir gājusi bojā? Vai šādas tiesības pāriet uz bojā gājušās personas mantiniekiem, un vai nozīme ir apstāklim, ka pati cietusī persona jau bija cēlusi prasību tiesā?

Priekšlasījumus no Latvijas sniedza arī Senāta Administratīvo lietu departamenta tiesnese Rudīte Vīduša un Zemgales apgabaltiesas tiesas tiesnese Dace Skrauple.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU