DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
10. oktobrī, 2019
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Nacionālajā attīstības plānā izvirzītajiem mērķiem ir jābūt reālistiskiem

Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (NAP2027) izvirzītajiem mērķiem ir jābūt reāli sasniedzamiem un jāparedz konkrēti mehānismi to sasniegšanai, trešdien, 9.oktobrī, pauda Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti sēdē, kurā pārsprieda NAP2027 mērķus zinātnes jomā.

Sēdē komisija atkārtoti uzklausīja Pārresoru koordinācijas centra (PKC) pārstāvjus par Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam iekļauto rīcības virzienu “Zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

“Viens no galvenajiem šā virziena mērķa indikatoriem paredz, ka nodarbinātība zinātniskajā sektorā jāpalielina no aptuveni sešiem tūkstošiem pilna laika zinātniekiem līdz vairāk nekā 13 tūkstošiem zinātniekiem 2027.gadā. Jauno zinātnieku piesaiste ir iespējama tikai tad, ja viņiem tiks piedāvāts konkurētspējīgs atalgojums, kas nozīmē, ka šī mērķa sasniegšanai būs nepieciešams papildu zinātnes finansējums 333 miljonu eiro apmērā gadā. Jau šobrīd ir skaidrs, ka tas nav īstenojams,” uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis. Viņš atzīmēja, ka neīstenojamu mērķu izvirzīšana diskreditē pašu NAP2027 un stratēģiskās plānošanas ideju kopumā.

Tāpat komisijas sēdē tika diskutēts par Latvijas autoru zinātnisko publikāciju mērķiem. Komisijas deputāti bija vienisprātis, ka zinātnes sasniegumi jāvērtē sasaistē ar starptautiskajās datu bāzēs iekļautajām publikācijām. Klātesošie vienojās par nepieciešamību skaidri definēt prasības zinātniekiem, īpaši publikāciju skaita un kvalitātes ziņā. Tāpat deputāti sēdē uzsvēra, ka jāpārtrauc dalījums starp “mācībspēkiem” un “zinātniekiem” un pētniecībai galvenokārt jānotiek augstskolās, kas skaidri norādāms NAP2027.

Deputāti un PKC pārstāvji sēdē vienojās arī par to, ka jāizvirza jauni mērķi inovācijām, proti, vērtējot ne tikai pētniecībai un attīstībai paredzētos izdevumus, bet arī jauno patentu skaitu un augsto tehnoloģisko produktu īpatsvaru eksportā.

Diskusijas rezultātā deputāti, ministriju pārstāvji un augstskolu pārstāvji bija vienisprātis, ka zinātnes finansējuma atslēga ir pētnieku spēja piekļūt Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju pamatprogrammas Horizon Europe projektu budžetam, kas 2021.–2027.gadam plānots aptuveni 100 miljardu eiro apmērā.

Līdz šī gada beigām, kad NAP2027 plānots virzīt apstiprināšanai Saeimā, komisija detalizēti vērtēs katru plānā ietverto prioritāti un rīcības virzienu. Nākamajā komisijas sēdē deputāti turpinās spriest par NAP2027 izvirzītajiem mērķiem zinātnei un augstākajai izglītībai, informēja V.Dombrovskis.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU