DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
07. oktobrī, 2019
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Kultūra

NKC izsludina filmu ražošanas konkursa rezultātus

FOTO: Agnese Zeltiņa

Nacionālais Kino centrs (NKC) apstiprinājis rezultātus konkursā, kas savā ziņā turpina Simtgades filmu programmas uzsākto ceļu, - vēsturisku un identitāti stiprinošu Latvijas filmu ražošanas konkursa ietvaros atbalstīta divu pilnmetrāžas spēlfilmu un vienas dokumentālās filmas ražošana.

Konkursā iesniegtos projektus vērtēja īpaši izveidota ekspertu komisija, kurā strādāja visu trīs NKC ekspertu komisiju pārstāvji un vēl divi pieaicināti eksperti, kam jau ir Simtgades projektu vērtēšanas pieredze, – režisors un pedagogs Pēteris Krilovs un dzejniece Māra Zālīte. Nacionālā Kino centra komisijas pārstāvēja režisors Andis Mizišs (spēlfilmu komisija), producente Līga Gaisa (dokumentālais kino) un NKC pārstāve Kristīne Matīsa (animācija).

NKC arī šajā konkursā turpina tradīciju ekspertu komisiju darbam piesaistīt sabiedrības pārstāvjus, kas ekspertiem sniedz rekomendējošus ieteikumus, atbalstot publiskā finansējuma piešķiršanu tādiem projektiem, kas ir aktuāli un nozīmīgi dažādām auditorijām Latvijā. Projektu izvērtēšanā līdzdarbojās Arta Ģiga (filmu un TV seriālu producente, izvirzīta no Latvijas Žurnālistu asociācijas) un Ieva Langenfelde (SIA Forum Cinemas pārstāve).

Pēc konkursa projektu publiskās prezentācijas, kas notika 24. septembrī, NKC ekspertu komisija par atbalstāmiem pieejamā finansējuma ietvaros atzina trīs projektus. Augstāko punktu skaitu ieguva studijas Mistrus Media projekts Janvāris – režisora Viestura Kairiša spēlfilma par 1991. gada notikumiem, gandrīz autobiogrāfisks barikāžu stāsts. Filmas uzņemšanai šogad tiks piešķirti EUR 220 000, plānotais piešķīrums kopā – ne vairāk kā EUR 600 000.

Otra spēlfilma, kas šogad konkursā tāpat saņem EUR 220 000, bet kopā divos gados tai plānoti ne vairāk kā EUR 840 000, ir Jura Podnieka studijas un producentes Antras Cilinskas veidots projekts Dziesma par dzelzs aizkaru, pieaicinot ungāru režisori Agnesi Kocišu (Agnes Koscis), kura jau iepriekš sadarbojusies ar scenāristu Ivo Briedi. Filma balstīta dokumentālā materiālā – par 60. gados dzimušu mīlasstāstu starp jauniešiem no divām politiskajām sistēmām, ASV un PSRS, kuru drošības dienesti šādu savienību uzskata par neiespējamu vai vismaz savā labā izmantojamu. Filmas stāsta pamatā ir amerikāņu rakstnieces Kellijas Čerijas memuāri par to laiku, kad viņa Latvijā satika komponistu Imantu Kalniņu, bet scenārija autors Ivo Briedis sola filmā iezīmēt arī spiegu trillera stilistiku.

Konkursā atbalstīts arī viens dokumentālās filmas projekts, kam piešķirti EUR 60 000 – studijā Ego Media uzsāktais režisora Staņislava Tokalova ļoti personiskais stāsts Iestrēguši, kurā viņa māte, māsa un vecmāmiņa personificē trīs diezgan tipiskas Latvijas krievu paaudzes ar atšķirīgu attieksmi pret valsti un pasauli, kurā tās dzīvo.

Šajā konkursā, kas tika rīkots, lai rosinātu veidot filmas nacionālās identitātes stiprināšanai un valstiskās piederības veicināšanai, palielinot filmu kā nacionālā satura īpatsvaru un to konkurētspēju Latvijas kultūras un informācijas telpā, ekspertu vērtēšanai tika nodoti 11 projektu pieteikumi – 8 spēlfilmu projekti, 2 dokumentālo filmu projekti un 1 pilnmetrāžas animācijas filmas pieteikums. Konkursā pieejamais finansējums ļāva atbalstīt tikai trīs filmu ražošanu.

filmas veids

Nosaukums

Studija

Producents

Režisors

Piešķīrums 2019, EUR

Plānotais piešķīrums 2020, līdz EUR

Kopējais piešķīrums, līdz EUR

spēlfilma

Janvāris

Mistrus Media

Inese Boka-Grūbe

Viesturs Kairišs

220 000

380 000

600 000

spēlfilma

Dziesma par dzelzs aizkaru

Jura Podnieka studija

Antra Cilinska

Agnes Kocsis

220 000

620 000

840 000

dok.filma

Iestrēguši

Ego Media

Guntis Trekteris

Staņislavs Tokalovs

60 000

 

60 000

Viena no konkursa ekspertiem, dzejniece Māra Zālīte saka: “Ekspertu komisijas vienprātība, nosakot šī konkursa līderus, liecināja, ka šie trīs filmu projekti patiešām bija spēcīgākie. Bet tas nenozīmē, ka aiz svītras – konkrētā konkursa finansējuma ierobežojuma – nepalika spēcīgi, interesanti filmu projekti. Palika.  Es ieteiktu to autoriem nenokārt degunu, jo šiem projektiem ir iespēja pretendēt uz finansējumu nākamajā gadā, piedaloties NKC ražošanas konkursā.”

Novērtējot NKC programmas Latvijas filmas Latvijas simtgadei pozitīvos rezultātus, būtisko iespaidu uz Latvijas filmu nozari, kinoteātru apmeklētības rādītājiem un pieaugošo nacionālā kino tirgus daļu, Nacionālais kino centrs arī turpmāk iespēju robežās paredz iekļaut nozares politikā tematiski vai žanriski specializētus konkursus, ja tiem izdosies piesaistīt papildu finansējumu.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU