VNĪ kā viens no lielākajiem būvdarbu pasūtītājiem valstī, kam darbs ar būvniecības iepirkumiem ir ikdiena, saredz nepieciešamību pilnveidot PIL normas, tādējādi mazinot riskus negodīgai konkurencei un negodprātīgai būvuzņēmēju rīcībai.
“VNĪ ieteiktie grozījumi novērstu situāciju, kad uzņēmuma, kurš nav pildījis ar pasūtītāju noslēgtu līgumu, patiesā labuma guvējs – fiziska persona, kurai pieder vai kuras interesēs ir izveidota vai darbojas konkrētā juridiskā persona, vai kura tiešā vai netiešā veidā īsteno kontroli pār juridisko personu, jau ar citu juridisku personu atkārtoti piedalās pasūtītāja rīkotajos iepirkumos un līguma noslēgšanas gadījumā varētu atkārtoti nepildīt līguma saistības. Ierosinām skatīt ne tikai juridiskās personas, bet paplašināt normu līdz grupas nevis uzņēmuma līmenim,” norāda VNĪ valdes locekle Sigita Janvāre.
Vienlaikus VNĪ skatījumā līguma laušanas gadījumā likumā noteiktais uzņēmuma izslēgšanas periods no dalības turpmākajos iepirkumos – 12 mēneši nav samērojams ne ar pārkāpuma smagumu, ne ar pašu lauztā līguma vai potenciāli slēdzamā līguma termiņu. Lai šo normu padarītu nozīmīgāku un efektīvāk izmantojamu un labāk pasargātu pasūtītājus no potenciālajiem līgumsaistību nepildītājiem, VNĪ ieskatā termiņš būtu pagarināms no 12 līdz 36 mēnešiem.
Šobrīd saskaņā ar PIL pasūtītājs var izslēgt pretendentu no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā arī tādā gadījumā, ja kandidāts vai pretendents nav pildījis ar citu pasūtītāju vai publisko partneri noslēgto līgumu tikai tad, ja šis fakts ir atzīts ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu, tiesas spriedumu, kas ir neapstrīdams un nepārsūdzams.
“VNĪ ieskatā, ņemot vērā ilgstošos tiesas procesus, sevišķi līdz spriedumam, kas ir neapstrīdams un nepārsūdzams, uzstādījumu, ka par līguma laušanas faktu ir jābūt jau saņemtam kompetentas institūcijas lēmumam, nepieciešams izņemt. Tas novērstu situāciju, kad pasūtītāji ir spiesti slēgt līgumus ar tādiem uzņēmumiem, kas ir izteikti līgumsaistību nepildītāji esot līgumattiecībās ar citiem pasūtītājiem. Tāpat rosinām izveidot vienotu un visiem pasūtītājiem pieejamu reģistru, kurā varētu iegūt informāciju par citu pasūtītāju lauztiem līgumiem, kas tikai tad pavērtu pasūtītājiem iespēju šo PIL normu efektīvi un pilnvērtīgi izmantot,” papildina S. Janvāre.
VNĪ ierosina pārņemt no privātā sektora pasūtītājiem atklāta konkursa ar sarunām praksi, papildinot PIL ar jaunu iepirkuma procedūru, kas ļautu publiskajiem pasūtītājiem pēc piedāvājumu saņemšanas, konstatējot, ka saņemtie piedāvājumi ir dārgi, organizēt sarunas, pēc tām ļaujot pretendentiem atkārtoti vienā termiņā iesniegt piedāvājumus ar samazinātām cenām. Tas ļautu arī publiskā sektora pasūtītājiem ievērojami ietaupīt publiskas personas finanšu līdzekļus.
VNĪ šobrīd īsteno 34 nozīmīgus attīstības projektus aptuveni 154 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām, lai nodrošinātu to, ka ilgtermiņā visas valsts sektora iestādes varētu strādāt mūsdienīgās, labi apsaimniekotās un energoefektīvās telpās. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību ap 450 nekustamo īpašumu adresēm ar 1200 ēkām 1,1 milj. m2 platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 milj. m2 platībā. VNĪ šogad Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī iekļauts VID „Baltā saraksta” zelta līmenī. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
