“Pretstatā statistiķu darba ikdienai – sarežģītiem terminiem un metodoloģijai, nemitīgai neitralitātei un objektivitātei – grāmata ir tapusi viegla un anti-enciklopēdiska. Īpašu kolorītu tai piedod citāti no vēsturiskām publikācijām, kas labi raksturo aizgājušos laikus,” norāda grāmatas sastādītāja un teksta autore, CSP Informācijas un komunikācijas departamenta vietniece Gundega Kuzmina.
Iedvesmas un vēsturiska lepnuma avots statistiķiem ir 1938. gadā izdotais M. Skujenieka sastādītais „Latvijas statistikas atlass”, kurā publicētajām infografikām un kartēm ir īpašs šarms, jo tās tapušas Pārvaldes zīmētavā ar kāda mākslinieka-rasētāja roku. Daļa no šīm vēsturiskajām datu vizualizācijām grāmatā ir papildinātas ar jaunākajiem datiem un atdzimušas datorgrafikas versijā.
“Mēs esam šeit un tagad, lai labais vairotos un sliktais neatkārtotos. Lai mēs mācītos no pagātnes kļūdām. Lai lepotos ar priekšgājēju sasniegumiem. Lai gūtu interesi pētīt un noskaidrot vairāk, izprast dziļāk,” grāmatas ievadā novēl CSP priekšniece Aija Žīgure.
Grāmata digitālā formātā ir pieejama CSP tīmekļa vietnē, sadaļā “Publikācijas”, savukārt vēsturiskās inforgrafikas – sadaļā “#Statistikai100”.
5 interesanti fakti, ko, iespējams, nezināji par statistikas pārvaldi:
- Pirmās brīvvalsts laikā lielāko ikdienas darbu veica brīvprātīgie lauksaimniecības statistikas korespondenti un cenu reģistratori. Statistikas veidošanā bija iesaistīti no diviem tūkstošiem līdz pat trim tūkstošiem brīvprātīgo – pārsvarā skolotāji vai pagasta pārvaldes darbinieki, kuri nesaņēma atlīdzību naudā, bet gan tika atalgoti ar “Latvijas statistikas gadagrāmatas” eksemplāru.
- Vācu okupācijas laikā vienlaikus pastāvēja divas ar statistikas nozari saistītas iestādes, kas savu darbu attiecināja uz Latvijas teritoriju, jo Latvijas ģenerālapgabalā darbību atsāka Statistikas pārvalde, bet PSRS iekšienē formāli turpināja darboties 1940./41. gadā pārveidotā LPSR Statistikas nodaļa.
- Padomju periodā statistikas publikācijas nebija domātas plašai sabiedrībai. Statistikas kopsavilkumu ziņojumi jeb “svodkas” (no krievu valodas) tika nogādāti tieši adresātiem, piemēram, Komunistiskās partijas Centrālkomitejā, Augstākajā Padomē, Valsts plānā un citu iestāžu amatpersonām.
- Pirmie trīs personālie datori tika iegādāti 1989. gada tautas skaitīšanai. 1993. gadā Pārvalde saņēma nākamos 6 datorus no Dānijas statistikas biroja.
- CSP atbalsta ideju, ka valsts pārvalde nav koncentrēta tikai Rīgā. 2007. gadā papildu esošajai reģionālajai nodaļai Preiļos darbu uzsāka Pārvaldes Telefoninterviju centrs, kura darbinieki veic Latvijas iedzīvotāju aptaujas. Uzņēmumu iesniegto datu apstrāde, analīze un kontrole notiek arī Kuldīgā un Valmierā.
