DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
25. septembrī, 2019
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Vide
1
1

Dabas resursu nodokli grib izmantot ar vides jautājumiem nesaistītiem mērķiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstītības ministrija (VARAM) izstrādājusi grozījumus Dabas resursu nodokļa likumā, kas paredz pārdalīt dabas resursu nodokli, un virza tos steidzamības kārtībā, nedodot pietiekamu laiku šā projekta apspriešanai. Arī Ministru kabineta (MK) 17. septembra sēdē lemtais, ka dabas resursu nodoklis jāpārdala starp pašvaldībām, VARAM un Kultūras ministriju (KM), novirzot dabas resursu nodokļa ieņēmumus ne tikai vides pasākumiem, bet gan lielākoties citiem VARAM un KM pasākumiem, neatbilst Dabas resursu nodokļa likumam.

Dabas resursu nodokļa mērķis ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, atbalstīt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus.

Valdības sēdē tika atbalstīts, ka papildu ieņēmumi no dabas resursu nodokļa tiks novirzīti izdevumiem VARAM pasākumiem 2020. gadam 6 528 448 eiro apmērā, 2021. gadam 7 127 422 eiro apmērā un 2022. gadam un turpmāk ik gadu 8 362 222 eiro apmērā un KM pasākumiem 2020. gadam 1 123 575 eiro apmērā, 2021. gadam 1 423 575 eiro apmērā un 2022. gadam un turpmāk ik gadu 1 723 575 eiro apmērā.

Saskaņā ar valdībā lemto, pārdalītais dabas resursu nodoklis tiks novirzīts VARAM un KM prioritārajiem pasākumiem, nevis tiešajam mērķim – vides jautājumu sakārtošanai, kam gan visā Eiropā, gan pasaulē kopumā pievērsta pastiprināta uzmanība. Lielākā daļa pārdalītā dabas resursu nodokļa tiks tērēts šādiem mērķiem:

  • nodrošināt iedzīvotāju un uzņēmēju publisko pakalpojumu pieejamības un kvalitātes pilnveidi, ES Digitālā vienotā tirgus stratēģijas un ES prasību ieviešanu, izveidojot un uzturot centralizētas valsts pārvaldes IKT platformas un kompetences;
  • nodrošināt atbalstu sporta infrastruktūras attīstības projektu īstenošanai;
  • nodrošināt nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas nepārtrauktību un Nacionālajā attīstības plānā noteikto uzdevumu un mērķu izpildi;
  • nodrošināt vietējo mediju stiprināšanu, turpinot sekmīgi uzsāktos pasākumus, īstenojot mērķētu rīcību nacionālā līmenī;
  • stiprināt nacionālo identitāti un veicināt valstisko piederību.

Turklāt svarīgi, ka, samazinot pašvaldību budžetos ieņēmumus no dabas resursu nodokļa, tiks ietekmētas pašvaldību spējas veikt gan to autonomās funkcijas, gan ar normatīvajiem aktiem noteikto pienākumu veikšanu vides jomā. Šobrīd pašvaldības no dabas resursu nodokļa ieņēmumiem finansē, piemēram, šādus pasākumus:

  • sadzīves un lietus kanalizācijas sistēmu izbūvi un atjaunošanu;
  • pieslēgumu centralizētai kanalizācijas sistēmai veicināšanu;
  • attīrīšanas iekārtu izbūvi un atjaunošanu;
  • ūdenssaimniecības sistēmas attīstību;
  • atkritumu šķirošanas infrastruktūras pilnveidi un apsaimniekošanu;
  • kompensācijas atkritumu poligonu ietekmes zonā dzīvojošiem iedzīvotājiem;
  • vides monitoringa veikšanu (piem., rekultivētajās atkritumu izgāztuvēs, peldvietās, gaisa piesārņojuma monitorings);
  • publisko ūdeņu pārvaldību, t.sk. biotopu atjaunošanu, piem., straujteču tīrīšanu, niedru izpļaušanu u.c.;
  • gaisa aizsardzības pasākumu īstenošanu, t.sk. gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu izstrādi un pāreju uz videi draudzīgāku kurināmo;
  • degradēto teritoriju atjaunošanu;
  • meliorācijas sistēmu uzturēšanu un sakārtošanu u.c.

LPS priekšsēdis Gints Kaminskis uzskata, ka valdības rīcība, pārdalot dabas resursu nodokli starp valsti un pašvaldībām un novirzot lielu daļu tā ieņēmumus ar vides aizsardzību nesaistītu pasākumu īstenošanai, piemēram, NVO fondiem, reģionālo mediju atbalstam un latviešu literatūras eksportam, nav korekta. “Šāda dabas resursu nodokļa pārdale var radīt situāciju, ka pašvaldības nespēj izpildīt tām uzliktos pienākumus vides aizsardzības jomā. Samazinot pašvaldībām līdzekļus vides pasākumu finansēšanai, tiks veicināta vides kvalitātes pasliktināšanās, kas radīs draudus iedzīvotāju veselībai un samazinās cilvēku dzīves kvalitāti,” pauž G. Kaminskis.

 

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU