DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
24. septembrī, 2019
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Kultūra

Jelgavas pilī atklās Francijas karalim Luijam XVIII veltītu piemiņas plāksni

30. septembrī LLU Jelgavas pilī viesosies viņa augstība princis Čārlzs-Emanuels De Baufremonts un viņas augstība princese Ingrīda De Frankopana no Francijas. Viņus pavadīs plaša delegācija no Burbonu karaliskās dinastijas institūta, lai atklātu Jelgavas pilī divas piemiņas plāksnes - Francijas karalim Luijam XVIII un priesterim Heinriham Esekam Edžvordam De Firmontam. Savulaik abas Eiropā nozīmīgās personības daļu no savas dzīves pavadījušas Jelgavas pilī, tādējādi veidojot kopīgus Latvijas un Francijas vēstures notikumus.

Burbonu karaliskās dinastijas institūts ir kultūras organizācija Francijā, kas dibināta 1973. gadā, un tā uzdevums ir atgādināt svarīgākos franču vēstures notikumus, Francijas karaļu un īpaši Burbona nama vēsturi, kā arī popularizēt franču vēsturiskās tradīcijas un mantojumu. Tāpat institūts organizē dažādus pasākumus, pieminot svarīgākos vēsturiskos notikumus, kas saistīti ar karalisko dinastiju.

Godinot vēsturiskos notikumus, kas vieno Latvijas un Francijas vēstures, institūts dāvinās Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU) divas piemiņas plāksnes. Tās veltītas Francijas karalim Luijam XVIII un viņa priesterim Heinriham Esekam Edžvordam de Firmontam, kuri 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā dzīvoja Jelgavas pilī. Tādējādi kādreizējā Kuzemes un Zemgales hercogu mītnes vieta bijusi arī nākamā Francijas karaļa dzīvesvieta.

Pirmo reizi nākamais Francijas karalis Luijs XVIII, Burbonu dinastijas pārstāvis, Jelgavā (kādreizējais nosaukums – Mītava) ieradās 1798. gada 20. martā, kad Lielās franču revolūcijas laikā 23 gadus bija spiests pavadīt emigrācijā. Toreizējais Krievijas imperators Pāvils I viņam piešķīra dzīvošanai Jelgavas pili, kurā līdz ar karali apmetās 200 personas - emigrējušais ministru kabinets, galms, gvarde un apkalpotāji.

Jelgavā karalis uzturējās līdz 1801. gada janvārim. Vēlāk viņš ar nākamā Krievijas imperatora Aleksandra I atbalstu atgriezās Jelgavā 1805. gadā un uzturējās pilī līdz 1807. gadam. Revolūcijas dēļ viņš nejutās drošs par savām izredzēm mantot troni un tolaik sevi dēvēja par Lilles grāfu. Tikai 1814. gadā Luijs XVIII kopā ar sabiedroto karaspēku, ko vadīja Aleksandrs I, iegāja Parīzē un ieguva Francijas troni.

Līdz ar karali kā Francijas karaliskajai ģimenei tuvu stāvoša persona Jelgavā 18. gadsimta beigās ieradās arī priesteris Heinrihs Eseks Edžvords de Firmonts.  Par svarīgāko uzdevumu priesteris uzskatīja atbalstīt karali, un arī rūpējās par slimajiem un ievainotajiem Jelgavas pilī, kuras vienā daļā bija izvietotas kazarmas un kara hospitālis. 1807. gada 22. maijā, aprūpējot no Vācijas atvestos slimos franču karavīrus, priesteris saslima un nomira. Viņu apglabāja Jelgavas katoļu kapos, un Luijs XVIII veltīja viņam kapličā piemiņas plāksni, kas līdz mūsdienām nav saglabājusies. 

30. septembrī, Jelgavas pilī ierodoties Francijas delegācijai un Burbonu karaliskās dinastijas institūta prezidentam, viņa augstībai princim Čārlzam-Emanuelam De Baufremontam (Charles-Emanuel De Bauffremont) un viņas augstībai princesei Ingrīdai De Frankopanai (Ingrid De Frankopan), LLU rektore Irina Pilvere organizē svinīgo pieņemšanu, kam plkst. 11.30 sekos kopīga fotografēšanās Jelgavas pils pagalmā.

Savukārt plkst. 12.00 plānota abu piemiņas plākšņu atklāšana Jelgavas pils Dienvidu vārtos, kurā aicināts piedalīties ikviens interesents. Pēc atklāšanas Francijas viesiem būs iespēja iepazīties arī ar Rundāles pils ekspozīciju “Kurzemes hercogu kapenes” un Trīsvienības baznīcas torni Jelgavā.

Jelgavas pils ir lielākā baroka laika celtne Baltijas valstīs, kas uzbūvēta 18. gadsimtā kā Kurzemes un Zemgales hercogu mītnes vieta. Gandrīz trīs gadsimtu laikā tai mainījušies īpašnieki un vizuālais veidols, līdz 20. gadsimtā īsi pirms Otrā pasaules kara pils nokļuva savu pašreizējo saimnieku – Latvijas Lauksaimniecības universitātes – rokās. Pēc Otrā pasaules kara postījumiem ēka tika atjaunota izglītības iestādes vajadzībām un jau vairāk nekā 80 gadus ir universitātes galvenā ēka. Starptautiskajā vidē universitāte zināma kā Latvia University of Life Sciences and Technologies.

 

 

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU