Ciemu robežas nosaka pašvaldība, taču nepastāv vienoti kritēriji to noteikšanai, tādēļ ciemi nav savstarpēji salīdzināmi. Piemēram, visa Audriņu un Naujenes pagastu teritorija ir sadalīta ciemos. No 1 438 ciemiem ar oficiāli noteiktām robežām 2019. gada sākumā deviņos ciemos vispār nav pastāvīgo iedzīvotāju, 410 to ir mazāk par 50, norāda CSP Izplatīšanas risinājumu daļas vadītājs Dāvis Kļaviņš.
2019. gadā Latvijā ir 1 319 blīvi apdzīvotas teritorijas, 131 no tām pastāvīgo iedzīvotāju skaits ir mazāks nekā 50, taču tajās strādā vismaz 50 nodarbināto. Šādu teritoriju skaits kopš 2000. gada ir samazinājies visos statistiskajos reģionos: visvairāk – Latgalē un Vidzemē (par 25 %), vismazāk – Pierīgā (par 2 %). Latgalē un Vidzemē teritoriju skaita samazināšanās ir saistīta ar depopulāciju, savukārt Pierīgā pretēji – ar apdzīvotības pieaugumu, vairākām teritorijām laika gaitā saplūstot.
Vislielākā blīvi apdzīvotā teritorija ir Rīga (676 383 iedzīvotāji, par 43 312 vairāk nekā pilsētā, un 483 652 nodarbināto), kas sevī ietver vairākas Pierīgas apdzīvotās vietas, kā Baloži, Mārupe, Jaunmārupe, Ķekava un Bukulti, savukārt kā atsevišķas blīvi apdzīvotas teritorijas no Rīgas pilsētas izdalītas Bolderāja, Mangaļsala, Jaunciems, Brekši un citas.
Pēc nodarbināto skaita vislielākās blīvi apdzīvotās teritorijas, kurās dzīvo mazāk nekā 50 iedzīvotāju, ir Ziemeļu iela pie Starptautiskās lidostas “Rīga” (1 596 nodarbināto) un Liepājas biznesa centrs (1 189).
Vairākas blīvi apdzīvotās teritorijas, tai skaitā Rīga, atrodas dažādās administratīvajās teritorijās un liecina par administratīvo teritoriju robežu nesakritību ar iedzīvotāju faktisko izvietojumu. Piemēram, Daugavpils pilsētā blīvi apdzīvotās teritorijas atrodas abpus pilsētas un novada robežai, vairumā gadījumu tai šķeļot vienlaidus apbūvi.
Blīvi apdzīvotās teritorijas Daugavpils pilsētā un tās apkārtnē. Pamatkarte – OpenStreetMap.
Administratīvo teritoriju nesakritība ar iedzīvotāju faktisko izvietojumu novērojama arī Engures un Tukuma novadā. Raudas blīvi apdzīvoto teritoriju Engures un Tukuma novada robeža pārdala uz pusēm, savukārt Milzkalne Engures novadā atrodas Tukuma blīvi apdzīvotajā teritorijā.
Raudas blīvi apdzīvotā teritorija. Pamatkarte – LVM GEO ortofoto WMS (dati – LĢIA ortofoto, 2016).
Iedzīvotāju skaita ziņā lielākās blīvi apdzīvotās teritorijas, kas kaut daļēji neatrodas ne pilsētas, ne ciema robežās, ir Iļģi Grobiņas pagastā ar 342 iedzīvotājiem, Mežmalieši Tērvetes pagastā ar 285 iedzīvotājiem (abās atrodas sociālās aprūpes iestādes), un Radopole Viļānu pagastā ar 250 iedzīvotājiem.
Blīvi apdzīvoto teritoriju aprēķins ir tapis, pateicoties Eiropas Komisijas līdzfinansētajam granta projektam Teritoriālā statistika 2017–2018. Šāda veida aprēķins Latvijā tiek veikts pirmo reizi, tādēļ CSP novērtēs ieteikumus aprēķinu pilnveidei un norādes par neprecizitātēm. Atgriezenisko saiti par blīvi apdzīvoto teritoriju aprēķinu var sniegt, sūtot uz e-pastu info@csb.gov.lv. Dati un skaidrojošā informācija ir publicēta Latvijas Atvērto datu portālā.
Lai iedvesmotu sabiedrību datos balstītu produktu radīšanā un lēmumu pieņemšanā, datu entuziasti 18. oktobrī tiek aicināti piedalīties pašvaldību atvērto datu hakatonā, ar mērķi radīt pašvaldībām, to iedzīvotājiem, uzņēmējiem vai tūristiem noderīgus digitālos rīkus un pakalpojumus. Vairāk par hakatonu var uzzināt Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas tīmekļa vietnē.
Metodoloģiskie norādījumi
Blīvi apdzīvoto teritoriju robežu noteikšanai pamatā ir apdzīvotas vietas definīcija 2017. gada 22. marta Komisijas īstenošanas regulā (ES) 2017/543, kurā noteikts, ka par kaimiņos vai netālu esošām ēkām uzskatāma ēku grupa, kurā neviena ēka neatrodas tālāk par 200 metriem no tuvākā kaimiņa. Grupas savukārt tiek apvienotas, ja tās savieno rūpnieciskas un komerciālas ēkas un iekārtas, publiski parki, bērnu rotaļu laukumi un dārzi, futbola laukumi un citas sporta būves, upes ar tiltiem, dzelzceļa līnijas, kanāli, automobiļu stāvvietas un cita transporta infrastruktūra, kā arī kapsētas.
Blīvi apdzīvotās teritorijas, ņemot vērā gan dzīves, gan darbavietas, ir aprēķinātas 2019. gada sākumā, savukārt 2011. un 2000. gada tautas skaitīšanas brīdī – ņemot vērā tikai dzīvesvietas. Turpmāk tās plānots pārrēķināt ik pēc pieciem gadiem.
