Latvijas ārlietu ministrs diskusijā vērsa uzmanību, ka Ķīna tiecas spēlēt lielāku starptautisko lomu un tās iesaistīšanās un nozīme visā pasaulē tikai pieaug. Tādēļ Ķīnas klātbūtne ir jūtama arī Eiropā, īpaši ekonomiskā un politiskā līmenī. Eiropas Savienība (ES) ir lielākais Ķīnas tirdzniecības partneris, un Ķīna ir ES otrais lielākais tirdzniecības partneris pēc ASV. Tiek lēsts, ka ES un Ķīna tirgo vairāk nekā 1,5 miljardus eiro dienā. ASV tirdzniecības apjoms ar Ķīnu ir tādā pašā apjomā.
Ministrs norādīja, ka tieši ekonomikas politika, galvenokārt investīcijas un infrastruktūras finansēšana, ir izrādījusies viens no efektīvākajiem instrumentiem Ķīnas ietekmes palielināšanai. Lai arī līdz šim lielākais finanšu avots Eiropā ir ES, šķiet, ka vairākas valstis paļaujas uz to, ka Ķīna šajā ziņā kļūs par reālu alternatīvu.
“Eiropas Savienības attiecības ar Ķīnu ir sarežģītas. Kaut arī Ķīna ir nozīmīgs partneris tirdzniecībā, pastāv domstarpības tādos jautājumos kā intelektuālā īpašuma tiesības, nevienlīdzīgi nosacījumi piekļuvei tirgum un godīga konkurence. Arvien pieaugošā Ķīnas ekonomiskās iesaistes pakāpe Eiropā un ASV, kā arī tās tehnoloģiskā attīstība un valsts kontrole pār lielajiem tehnoloģiju uzņēmumiem priekšplānā izvirza drošības riskus un vajadzību pēc pienācīga līdzsvara starp ekonomisko iespēju meklēšanu un drošības apsvērumiem,” uzsvēra E.Rinkēvičs.
E.Rinkēvičs arī vērsa uzmanību uz jautājumu par informācijas tehnoloģiju drošības riskiem un tehnoloģiju sistēmu ievainojamību visā ES. “Ir svarīgi, lai 5G tīklu infrastruktūra Eiropas Savienībā būtu noturīga un pilnībā droša. Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības dalībvalstu digitālie tīkli ir savstarpēji saistīti, mēs iestājamies par kopēju Eiropas Savienības pieeju 5G tīklu kiberdrošībai. Ar ierobežojošiem pasākumiem nepietiek. Ir nepieciešams stimulēt tirgus apstākļus un patērētāju kultūru, kas dod priekšrocību tehnoloģiju drošībai un uzticamībai, nekā zemākajai cenai. Tāpat ir jāmazina iespējamos riskus, dažādojot iekārtu piegādātājus, kā arī ieguldot pētniecībā un attīstībā, vienlaikus nezaudējot tehnoloģiskās priekšrocības, piemēram, attiecībā ar Ķīnu. Tas nozīmē, ka līdzīgi domājošām valstīm vajadzētu rīkoties kopā, stingri uzstājot uz noteikumos balstītu starptautisko kārtību un principiem, tādējādi tas palīdzētu turpmāk strādāt kopā arī ar mūsu partneriem no Ķīnas,” pauda ārlietu ministrs.
Savukārt š.g. 22. septembrī ārlietu ministrs tikās ar latviešu kopienu Rokvilē, kuras laikā diskutēja par aktuālajiem ārpolitikas jautājumiem Latvijā un pasaulē.
