“Priecē, ka šobrīd visas iesaistītās puses atzīst, ka iepakojuma depozīta savākšana Latvijai ir nepieciešama. Vienlaikus, skatot grozījumus trešajā lasījumā, komisija ir saņēmusi vairāk nekā 80 priekšlikumus. Tas raisa bažas par to, vai šādas rīcības pamatā nav mērķis pēc iespējas ilgāk turpināt diskusijas par iespējām sistēmu paplašināt un tādējādi novilcināt tās ieviešanu,” sacīja Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs.
Likumprojekts paredz, ka patērētājs, pērkot preci depozīta iepakojumā, samaksās preces cenu un depozīta maksu, kas atsevišķi norādīta cenu zīmē. Savukārt iepakojuma pieņēmējs depozīta maksu patērētājam atmaksās vai izsniegs čeku, kurā norādīta atprečotā summa. Čeku varēs izmantot kā maksāšanas līdzekli, iegādājoties preces tirdzniecības vietā, kurā gala lietotājam realizē dzērienus depozīta iepakojumā.
Plānots, ka pārdevējiem tirdzniecības vietās būs jāpieņem visi dzērienu depozīta iepakojuma veidi vai jānodrošina to pieņemšana citā tirdzniecības vietā, šķiroto atkritumu savākšanas laukumā vai iepakojuma pieņemšanas punktā. Informācija par tuvāko depozīta iepakojuma pieņemšanas vietu būs jāizvieto redzamā vietā.
Likuma grozījumi paredz, ka tirgotājiem saņemtais iepakojums būs jānodod depozīta sistēmas operatoram. Gadījumā, ja operators depozīta sistēmas darbības laikā no tās iegūs peļņu, šī peļņa būs jāiegulda depozīta sistēmas attīstības un darbības efektivitātes nodrošināšanai. Tas būs jādara saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar Valsts vides dienestu.
Tautsaimniecības komisija turpinās skatīt grozījumus Iepakojuma likumā trešdien, 17.septembrī, pulksten 10.00 Tautsaimniecības komisijas sēžu zālē Jēkaba ielā 10/12, 409.telpā.
