DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
16. septembrī, 2019
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

Brīvo darbvietu skaits 2. ceturksnī pieaudzis par 5,9 tūkstošiem

2019. gada 2. ceturksnī Latvijā bija 30,5 tūkst. brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 5,9 tūkst. jeb 23,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Sabiedriskajā sektorā bija 8,6 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 21,9 tūkst. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 4,5 tūkst. jeb 25,6 %, bet sabiedriskajā – par 1,4 tūkst. jeb 19,3 %.

Brīvo darbvietu skaits un bezdarba līmenis

No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 3,2 % bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 2,9 %, bet privātajā sektorā – 3,3 %.

2019. gada 2. ceturksnī aizņemto darbvietu skaits valstī, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, pieauga par 14,0 tūkst. jeb 1,5 %, privātajā sektorā – par 13,7 tūkst. jeb 2,2 %, sabiedriskajā – par 0,4 tūkst. jeb. 0,1 %.

Aizņemtās un brīvās darbvietas pa sektoriem

 

2018. gada 2. cet., tūkst.

2019. gada 2. cet., tūkst.

Pārmaiņas, %

Brīvās darbvietas pavisam

24,6

30,5

23,8

Privātajā sektorā

17,5

21,9

25,6

Sabiedriskajā sektorā

7,2

8,6

19,3

Aizņemtās darbvietas pavisam

910,9

925,0

1,5

Privātajā sektorā

621,4

635,1

2,2

Sabiedriskajā sektorā

289,6

289,9

0,1

Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 5 % no visām darbvietām šajā pamatgrupā, kā arī iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru pamatgrupā – 4,1 %. Gada laikā straujāk audzis pieprasījums pēc kvalificētiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbiniekiem, kalpotājiem, vienkāršu profesiju darbiniekiem, iekārtu un mašīnu operatoriem un izstrādājumu montieriem un vecākajiem speciālistiem.

Brīvās darbvietas pa profesiju pamatgrupām

2019. gada 2. ceturksnī visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars kopējā darbvietu skaitā bija valsts pārvaldē – 6,1 %, būvniecības nozarē – 4,9 %, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē – 4,3 %, apstrādes rūpniecības nozarē – 3,9 %, vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta nozarē, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 3,5 % un transporta un uzglabāšanas nozarē – 3,4 %.

Aizņemto un brīvo darbvietu skaits pa saimniecisko darbību veidiem

 

  2018. gada 2. ceturksnī

2019. gada 2. ceturksnī

Brīvās darbvietas, tūkst.

Aizņemtās darbvietas, tūkst.

Brīvo darbvietu īpatsvars, %

Brīvās darbvietas, tūkst.

Aizņemtās darbvietas, tūkst.

Brīvo darbvietu īpatsvars, %

Pavisam

24,6

910,9

2,6

30,5

925,0

3,2

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība (A)

0,4

22,8

1,7

0,8

23,1

3,3

Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (B)

0,1

3,7

2,0

0,2

3,8

4,3

Apstrādes rūpniecība (C)

3,5

113,4

3,0

4,5

113,2

3,9

Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana (D)

0,2

12,0

1,7

0,3

11,7

2,6

Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija (E)

0,2

7,9

3,0

0,3

8,1

3,2

Būvniecība (F)

2,6

64,2

3,9

3,4

66,3

4,9

Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts (G)

4,5

145,3

3,0

5,4

148,1

3,5

Transports un uzglabāšana (H)

2,2

76,4

2,9

2,7

77,6

3,4

Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi (I)

1,5

36,2

3,9

1,4

38,4

3,5

Informācijas un komunikācijas pakalpojumi (J)

0,7

34,3

2,1

0,7

35,1

2,1

Finanšu un apdrošināšanas darbības (K)

0,3

17,2

1,7

0,3

17,7

1,6

Operācijas ar nekustamo īpašumu (L)

0,4

28,0

1,4

0,2

28,1

0,8

Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (M)

0,4

41,8

0,9

0,8

41,8

1,8

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība (N)

0,9

39,0

2,3

1,2

40,6

2,9

Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana (O)

3,4

64,2

5,1

4,1

63,9

6,1

Izglītība (P)

1,0

96,7

1,1

1,3

97,6

1,3

Veselība un sociālā aprūpe (Q)

1,9

67,9

2,7

2,2

70,1

3,0

Māksla, izklaide un atpūta (R)

0,3

25,6

1,0

0,4

25,8

1,4

Citi pakalpojumi (S)

0,1

14,1

0,7

0,3

14,1

1,8

2019. gada 2. ceturkšņa beigās augstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Rīgā – 3,7 % no visām darbvietām galvaspilsētā jeb 19,4 tūkst., savukārt zemākais – Vidzemes reģionā (2,0 % jeb 1,2 tūkst.).

Informāciju par aizņemtajām un brīvajām darbvietām sadalījumā pa reģioniem CSP apkopo pēc uzņēmuma vai iestādes biroja adreses.

Salīdzinot ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, Latvijā bija visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars – 3,2 %, Igaunijā – 1,8 %, bet Lietuvā viszemākais – 1,4 %. Eiropas Savienības vidējais rādītājs 2. ceturksnī bija 2,3 %.

Absolūtās izmaiņas un izmaiņas procentos aprēķinātas no datiem, kas nav pārvērsti tūkstošos.

Metodoloģiskie skaidrojumi

Par brīvu darbvietu tiek uzskatīta no jauna radīta vai esošā algota darbvieta, kas ir atbrīvojusies vai atbrīvosies tuvākajā laikā, un darba devējs veic aktīvus soļus, lai atrastu piemērotu kandidātu ārpus sava uzņēmuma, un gatavs to aizpildīt nekavējoties vai tuvākajā laikā. Aizņemto un brīvo darbvietu aprēķiniem CSP izmanto uzņēmumu iesniegtos statistikas pārskatus un Valsts ieņēmumu dienesta datus.

Lai aprēķinātu brīvo darbvietu īpatsvaru, brīvās darbvietas tiek dalītas ar kopējo darbvietu skaitu (aizņemto darbvietu un brīvo darbvietu skaita summa).

Aizņemto un brīvo darbvietu datu avots ir komersantu, valsts un pašvaldību iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu izlases apsekojums un administratīvie datu avoti.

Bezdarba līmeņa datu avots ir CSP Darbaspēka apsekojums.

Privātajā sektorā ietilpst komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu līdz 50 %, visu veidu komercsabiedrības bez valsts vai pašvaldību kapitāla daļas, individuālie komersanti, kā arī zemnieku un zvejnieku saimniecības ar nodarbināto skaitu 50 un vairāk.

Sabiedriskais sektors ir valsts un pašvaldību iestādes un to komercsabiedrības, komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50 % un vairāk, kā arī nodibinājumi, biedrības, fondi un to komercsabiedrības.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU