Pamatā šādi infrastruktūras objekti ir stadioni, peldbaseini, skolas un citi objekti, kas jau sākotnējā posmā acīmredzami nebija ilgtspējīgi, bet tomēr tika uzbūvēti vai renovēti, faktiski kļūstot par slogu pašvaldību budžetiem uz vairākiem gadu desmitiem. Iedzīvotāju sniegtā informācija tika apkopota un izmantota, izvēloties revīzijā vērtējamos projektus. Daļa no iedzīvotājiem saņemtās informācijas tika iekļauta šajā revīzijā, savukārt pārējā būs nozīmīga, plānojot citas revīzijas un pārbaudes dažādās pašvaldībās.
“Iedzīvotāju iesaiste ir ļoti nozīmīga, jo tā pastarpināti tiek nodrošināta kontrole pār publisko resursu izmantošanu. Mēs strādājam, lai ikviens nodokļu maksātājs varētu gūt pārliecību par savas naudas izlietojuma mērķtiecību un lietderību. Tādēļ saikne ar sabiedrību vienmēr ir nozīmīga ne tikai revīziju publiskošanā, bet arī to plānošanā. Pēc šīs pozitīvās pieredzes arī turpmāk saziņa ar sabiedrību būs intensīva, atklāta un abpusēji nozīmīga,” atzīst valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Revīzija notika 15 pašvaldībās: Bauskas novadā, Carnikavas novadā, Dundagas novadā, Jaunjelgavas novadā, Jaunpils novadā, Jelgavas novadā, Jēkabpils pilsētā, Kuldīgas novadā, Krustpils novadā, Ludzas novadā, Rugāju novadā, Salacgrīvas novadā, Siguldas novadā, Stopiņu novadā, Valkas novadā.
Šajā revīzijā Valsts kontrole saredz iespēju palīdzēt pašvaldībām izvērtēt riskus, lai turpmāk izvairītos no gadu desmitiem ilgām kredītsaistībām, atsakoties no projektiem, kas acīmredzami nav ilgtspējīgi.
Viens no objektiem, kura dēļ tika paplašināts revidējamo vienību loks, bija peldbaseina būvniecības iecere kādā Latvijas novadā. Atklājās, ka izpētes procesā nav notikusi sadarbība ar Latvijas peldēšanas federāciju un tādēļ pastāv risks, ka peldbaseina ieņēmumu prognozes ir pārāk optimistiskas un pašvaldība nav pilnībā apzinājusies peldbaseina uzturēšanas izmaksu slogu uz pašvaldības budžetu.
