“Pierīgas pašvaldībām IZM uzspiestais pasākums atņems resursus bērnudārzu un skolu pieejamības nodrošināšanai situācijā, kad kredīti Valsts kasē faktiski nav un nebūs pieejami arī turpmākajos gados. Tā vietā, lai pašvaldības nodrošinātu pamatfunkciju – izglītības pieejamību, būvētu skolas un bērnudārzus, finanšu resursi obligātā kārtā tiks novirzīti “noēšanai”, Pierīgas pašvaldību apvienības viedokli pauž tās vadītājs Māris Sprindžuks.
“Valsts ir atbildīga par tiem, kurus pieradina. Sākumskolas 1.-4. klašu ēdināšana vēsturiski nav bijusi Pašvaldību autonomā funkcija un arī neatbilst praksei citās ES dalībvalstīs,” pārliecināts Māris Sprindžuks. Latvijā to realizē IZM saskaņā ar Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēm 2011-2017.gadam.
Likuma par pašvaldībām 15.pants nosaka autonomās funkcijas un pienākumus pašvaldībām, t.sk.: gādāt par iedzīvotāju izglītību – t.i. nodrošinot finansējumu izglītības infrastruktūras izveidi un uzturēšanai, nodrošināt sociālo palīdzību, t.i. sniedzot atbalstu trūcīgākākajām un sociāli neaizsargātajām sabiedrības grupām.
“Valsts bez finansējuma nevar uzspiest pašvaldībām valsts uzņemto funkciju izpildi, nepieciešamas sarunas par refinansēšanu vai finanšu slogu samazināšanu - piemēram, valsts budžetam par atbilstošu summu, finansējot bērnudārzu pedagogu darba samaksu, tādējādi atvieglojot pašvaldību budžetu, no kura būtu iespējams finansēt valsts uzņemto funkciju – ēdināšanu skolās,” uzskata Māris Sprindžuks.
“Tā vietā, lai valsts un pašvaldības veidotu kopēju atbalsta politiku ģimenēm ar bērniem, sekmējot bērnu skaita pieaugumu, tiek uzspiesti nepārdomāti instrumenti, kuri rada vēl lielāku sociālo netaisnību, diskriminējot trūcīgākos un daudzbērnu ģimenes. Līdzšinējā pieeja – daļai bērnu nodrošinot bezmaksas bērnudārzus, daļai privātos bērnudārzus par maksu no vecākiem nav sociāli taisnīga. Tāpat arī pašvaldībām uzspiestās ēdināšanas funkcijas gadījumā – visus sociālos slāņus pārstāvošo ģimeņu bērnu ēdināšanas 100% subsidēšana nosabiedrības puses ir dārga un atņem iespējas finansiāli palīdzēt tām sociālajām grupām, kuras ir neaizsargātas – daudzbērnu ģimenes, vientuļās mātes, ģimenes ar zemiem ienākumiem. Līdz ar to veidojas negatīvs efekts – atbalstu saņem visi, arī tās ģimenes, kuras varētu atļauties finansēt pusdienas, bet tiek “noēsti” finanšu resursi, kurus varētu novirzīt mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām. Tādēļ atbalsts ir niecīgs vai nekāds,” pārliecināts Māris Sprindžuks.
Pierīgas pašvaldību apvienība uzskata, ka piedāvātais risinājums nav atbildīga sociālā politika.
