DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
12. septembrī, 2019
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Satiksme

Divu platumu sliežu ceļu vienlaicīga koordinēšana - tā nav neiespējamā misija

Īstenojot “Rail Baltica” projektu, Baltijā, tostarp arī Latvijā tiks savienoti divu platumu sliežu ceļi – Baltijā esošais 1520 mm sliežu ceļš ar pārējās Eiropas 1435 mm sliežu ceļu. Lai gan šādi savienojumi varētu šķist ļoti sarežģīti, teju neiespējamā misija, tā ir mūsdienu realitāte un citu valstu veiksmīgie piemēri pierāda, ka tas ir iespējams. Turklāt šādiem savienojumiem ir savas priekšrocības, VAS “Latvijas dzelzceļš” konferencē “Globālās transporta kustības izaicinājumi” uzsvēra Spānijas dzelzceļa nozares eksperts Hoakins Himenezs Otero.

Baltijas valstis nav pirmais gadījums, kad tiek savienoti divu platumu sliežu ceļi. Spānijā šāds risinājums darbojas jau vairākus desmitus gadu, un tas ir bijis veiksmīgs, konferencē uzsvēra Spānijas uzņēmuma ADIF starptautisko attiecību direktora vietnieks Hoakins Himenezs Otero. Pat ja šāda divu platumu savienošana šķiet ļoti sarežģīta, to ir iespējams izdarīt, un tas dod ieguvumus gan iedzīvotājiem, gan ekonomikai.

Kā piemēru viņš minēja pasažieru skaita palielināšanos, kas sākuši izmantot dzelzceļu kā galveno pārvietošanās veidu, nemaz nenojaušot, kurā brīdī brauciena laikā ir notikusi pārslēgšanās no viena platuma sliežu ceļa uz otru.

“Mēs varam no Parīzes un Luksemburgas aizbraukt uz Spāniju, kur ir cits sliežu platums. Var strādāt kopā, lai situāciju, kur ir dažādi sliežu ceļu platumi, risinātu,” uzsvēra Otero.

Tam, kā ātrvilcienu ieviešana ir krasi mainījusi mobilitātes iespējas, labs piemērs ir Ķīna. Uzlabojoties valsts ekonomikai, iedzīvotāji arvien vairāk no laukiem pārcēlās uz pilsētām, un kā galvenais transporta veids tika izvēlēts dzelzceļš, kas ir gan lētāks, gan arī ātrāks. Jau sākotnēji bija jāsaskaras ar ievērojamu pasažieru plūsmas pieaugumu, stāstīja Šanhajas Starptautisko pētījumu institūta Eiropas pētījumu centra direktora vietniece Dzjina Luna.

Ieviešot ātrvilcienu līnijas, tika uzlabotas ne vien mobilitātes iespējas, bet arī tika noregulēta pasažieru plūsma.

Lai realizētu globālo stratēģiju transporta un infrastruktūras jomā, nozīmīga ir valsts pārvaldes iesaiste, uzsvēra eksperte. Kā piemēru viņa minēja vairākus Ķīnas īstenotos sadarbības projektus Eiropā - Serbijā, Melnkalnē, Ungārijā un Horvātijā.

Tāpat Ķīna saskata potenciālu jauniem kravu maršrutiem uz Eiropu, kas tiek dēvēti par Ķīnas-Eiropas ekspresi. Patlaban darbojas vairāk nekā 65 līnijas, kas no 59 Ķīnas pilsētām kravas ved uz Eiropu, sasniedzot gandrīz 50 pilsētas 15 Eiropas valstīs. Kravu pārvadājumu organizēšanā ir savi izaicinājumi – gan nelīdzsvarotā Ķīnas reģionu attīstība, dažādās likumdošanas normas Ķīnā un Eiropā, dabas resursu un cilvēkresursu nelietderīga izmantošana, līnijām savstarpēji pārklājoties, minēja Dz. Luna.

Viens no sadarbības partneriem pēdējos gados dzelzceļa kravu pārvadājumos ir Latvija, uzsvēra eksperte. “Latvija ir ļoti svarīgs transporta mezgls Ķīnas sadarbībai ar Eiropu. Mēs ceram, ka būs papildu iespēja sadarboties ar Latviju,” piebilda Dz. Luna.

Konference “Globālās transporta kustības izaicinājumi” Rīgā tiek organizēta jau sesto gadu pēc kārtas, un šo gadu laikā tā ir kļuvusi par nozīmīgu tikšanās vietu transporta un loģistikas nozares ekspertiem, vizionāriem un lēmumu pieņēmējiem no vairāk nekā 35 Eiropas un Āzijas valstīm.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU