DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
06. septembrī, 2019
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Lauku attīstība

Baltijas valstu un Polijas lauksaimniecības ministri parakstījuši sadarbības deklarāciju

Šī gada 5. septembrī zemkopības ministrs Kaspars Gerhards Varšavā tikās ar Polijas lauksaimniecības un lauku attīstības ministru Janu Krištofu Ardanovski (Jan Krzysztof Ardanowski), Igaunijas lauku lietu ministru Martu Jarviku (Mart Jarvik) un Lietuvas zemkopības ministru Andrjusu Palioni (Andrius Palionis). Tikšanās laikā ministri apsprieda valstu nostājas, kopējo pozīciju un viedokli par Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu un tās finansējumu pēc 2020. gada. Noslēgumā tika parakstīta kopējā valstu sadarbības deklarācija, lai nodrošinātu kopīgu darbu pie vienlīdzīga ES atbalsta finansējuma un konkurences nosacījumiem visām dalībvalstīm, kā arī atbalsta sniegšanas lauksaimniekiem, lai mazinātu BREXIT ietekmi.

Diskusijā par ES atbalsta maksājumiem lauksaimniecības nozarei, ministrs Kaspars Gerhards norādīja, ka ES tiek noteikti arvien jauni sasniedzamie mērķi, tajā skaitā arī vides un klimata mērķi, kas attiecināmi uz lauksaimnieku darba procesiem: “Jaunu mērķu īstenošanai ir nepieciešams finansējums, kurš jau šobrīd Latvijai un arī Baltijas valstīm ir nepietiekams, turklāt, ja mēs skatāmies uz atbalsta apmēru pārējo dalībvalstu griezumā, tad Latvijas lauksaimniekiem līdz šim 15 gadu garumā ir noteikts viens no viszemākajiem atbalsta līmeņiem visā Eiropā, kas ir trīs reizes mazāks nekā citām valstīm. Pirmkārt, atbalstam ir jābūt vienādam visām ES dalībvalstīm. Otrkārt, ja tiek noteikti jauni sasniedzamie mērķi, tad šis atbalsts ir atbilstoši arī jāpilnveido.”

Ministrs K.Gerhards arī vērsa uzmanību uz to, ka esošā tiešmaksājumu sistēma nenodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem ES dalībvalstu lauksaimniekiem: “Liela daļa dalībvalstu saņem ļoti dāsnus tiešmaksājumus – 100% un pat līdz 209% no ES vidējā rādītāja. Tikmēr Latvijai Eiropas Komisija plāno noteikt vien 77% līmenī. Nevar būt ne runas par to, ka šāds atbalsts varētu būt pietiekams – tas neatsver nedz esošās lauksaimnieku atbalsta vajadzības, nedz arī sniedz iespēju pilnvērtīgi īstenot jaunos ES noteiktos mērķus, kas nāk papildus jau tiem, kas jau šobrīd ir spēkā.”

Turklāt sarunas laikā ministrs K.Gerhards izcēla mazo lauksaimnieku būtisko sociālekonomisko ietekmi lauku teritorijās – tiek nodrošināts darbs, tiek uzturētas lauku teritorijas, kā arī tiek nodrošināta sociālā iekļaušanās. Līdz ar to ir būtiski turpināt atbalsta sniegšanu mazajiem ražojošajiem lauksaimniekiem, lai veicinātu arvien jaunu, dažādu produktu ražošanu un nonākšanu tirgū. Šī mērķa sasniegšanai Zemkopības ministrija ir izstrādājusi jaunu projekta priekšlikumu valdībai, nosakot pieejamo atbalstu mazajiem ražojošajiem lauksaimniekiem līdz pat 1250 eiro apmērā.

Parakstītajā kopējā četru valstu deklarācijā pausta vienota valstu nostāja un viedoklis par ES daudzgadu budžetu un KLP reformu, t.i.:

  • ES KLP budžetu pēc 2020. gada nedrīkst samazināt, salīdzinot ar 2014.-2020. gada periodu, lai finansētu citas jaunās politikas iniciatīvas;
  • Finansējums lauku attīstībai jāparedz vismaz 2014.-2020. gadu perioda līmenī;
  • Jānodrošina ES tiešmaksājumu izlīdzināšana nākamā finanšu perioda laikā, lai visu ES dalībvalstu lauksaimniekiem tiktu nodrošināti vienlīdzīgi konkurences nosacījumi un apstākļi vienotajā ES tirgū;
  • EK ir jāparedz mehānisms un iespējamā finanšu palīdzība dalībvalstu lauksaimniecības sektoriem, kuri varētu tikt negatīvi ietekmēti no iespējamās bez-vienošanās Brexit procesā.
Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU