Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP apjoms palielinājās par 0,7 %.
IKP apjoma izmaiņas salīdzināmajās cenās 2017. g. 2. ceturksnī – 2019. g. 2. ceturksnī
(procentos)
IKP faktiskajās cenās 2019. gada 2. ceturksnī bija 7 738,3 milj. EUR
Ražošanas aspekts
(salīdzināmajās cenās, sezonāli un kalendāri neizlīdzināti dati)
IKP apjoma izmaiņas pa darbības veidiem 2019. gada 2. ceturksnī
|
Salīdzināmajās cenās, % pret 2018. gada 2. ceturksni |
NACE 2. red. nozares |
Nozaru īpatsvars pievienotajā vērtībā, % |
 |
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība (A) |
4,6 |
|
Apstrādes rūpniecība (C) |
12,3 |
|
|
Pārējā rūpniecība (BDE) |
3,5 |
|
|
Būvniecība (F) |
6,8 |
|
|
Tirdzniecība (G) |
14,0 |
|
|
Transports un uzglabāšana (H) |
8,7 |
|
|
Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi (I) |
2,0 |
|
|
Informācijas un komunikācijas pakalpojumi (J) |
5,2 |
|
|
Finanšu un apdrošināšanas darbības (K) |
3,4 |
|
|
Operācijas ar nekustamo īpašumu (L) |
11,6 |
|
|
Komercpakalpojumi (MNS) |
9,0 |
|
|
Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana (O) |
7,8 |
|
|
Izglītība (P) |
5,3 |
|
|
Veselība un sociālā aprūpe (Q) |
3,7 |
|
|
Māksla, izklaide un atpūta (R) |
2,1 |
|
|
Produktu nodokļi mīnus produktu subsīdijas (D.21-D.31) |
x |
2019. gada 2.ceturksnī pēc provizoriskajiem aprēķiniem lauksaimniecības nozarē vērojams būtisks pieaugums – par 24,5 %, savukārt mežsaimniecības un mežizstrādes nozares pieaugums ir 5,8 %.
Apstrādes rūpniecība pieaugusi par 0,4 %. No lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm ražošanas apjomu pieaugums bija tikai gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas – par 11,7 %. Pozitīvi nozares attīstību ietekmēja pieaugumi poligrāfijas nozarē – par 4,1 %, iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā – par 16,6 %, elektrisko iekārtu ražošanā – par 25,6 %. Savukārt samazinājums vērojams pārtikas produktu ražošanā par 1,1 %, koksnes un koka izstrādājumu ražošanā par 3,2 % un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā par 7,7 %.
Būvniecības produkcijas apjoms palielinājās par 1,0 %. Ēku būvniecības apjoms pieauga par 4,6 %, inženierbūvniecības apjoms samazinājies par 3,8 % (tajā skaitā, ceļu un dzelzceļu būvniecībā vērojams pieaugums par 16,1 %, bet samazinājums par 32,4 % vērojams pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā). Specializētie būvdarbi veikti iepriekšējā gada līmenī.
Mazumtirdzniecība palielinājās par 2,5 %, tajā skaitā pārtikas preču mazumtirdzniecība palielinājusies par 2,7 %, bet nepārtikas preču tirdzniecība (ieskaitot auto degvielas tirdzniecību degvielas uzpildes stacijās) pieaugusi par 2,4 %. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 5,5 %, bet vairumtirdzniecībā vērojams pieaugums par 4,7 %.
Transporta un uzglabāšanas nozarē samazinājums par 3,7 %, ko ietekmēja kravu pārvadājumu samazināšanās par 4,9 %, pasažieru pārvadājumu pieaugums par 4,3 %, uzglabāšanas un transporta palīgdarbību sniegto pakalpojumu apjoma samazinājums par 7,1 %, pasta un kurjeru darbību palielinājums par 19,3 %.
Izmitināšanas un ēdināšanas nozaru sniegto pakalpojumu apjoms palielinājies par 8,6 %, tajā skaitā izmitināšanā – par 3,5 %, bet ēdināšanas pakalpojumu sniegšana palielinājās par 11,0 %.
Informācijas un komunikāciju pakalpojumi pieauguši par 2,0 %, tajā skaitā datorprogrammēšana un konsultēšana – par 11,0 %, savukārt telekomunikāciju un informācijas pakalpojumu nozarēs samazinājums, attiecīgi – par 3,3 % un 7,0 %.
Finanšu un apdrošināšanas nozarē kritumu par 7,6 % ietekmēja monetāro finanšu iestāžu pievienotās vērtības samazinājums par 13,8 %, ko noteica finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu peļņas samazinājums un komisijas naudas ieņēmumu samazinājums (galvenokārt nerezidentu sektorā). Apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozare un pārējo finanšu pakalpojumu darbības nozares attīstību ietekmēja pozitīvi (pieaugumi attiecīgi par 15,6 % un 12,2 %).
Profesionālo, zinātnisko un tehnisko nozaru sniegto pakalpojumu apjomi palielinājušies par 9,7 %, no tā arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi, tehniskā analīze un pārbaude – par 10,9 %, centrālo biroju darbība un konsultēšana komercdarbībā – par 19,8 %, savukārt samazinājums par 9,2 % vērojams citu zinātnisko un tehnisko pakalpojumu jomā.
Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apjoms 2019. gada 2. ceturksnī samazinājies par 3,2 %.
Izlietojuma aspekts
(salīdzināmajās cenās, sezonāli un kalendāri neizlīdzināti dati)
IKP apjoma izmaiņas pa izlietojuma veidiem 2019. gada 2. ceturksnī
|
Salīdzināmajās cenās, % pret 2018. gada 2. ceturksni |
IKP izlietojuma veidi |
Īpatsvars IKP, % |
 |
Galapatēriņa izdevumi (P.3) |
78,3 |
|
..Mājsaimniecību un bezpeļņas organizāciju. kas apkalpo mājsaimniecības. galapatēriņa izdevumi P.3 (S.14; S.15) |
59,9 |
|
|
..Valsts pārvaldes iestāžu galapatēriņa izdevumi P.3 (S.13) |
18,4 |
|
|
Bruto pamatkapitāla veidošana (P.51) |
21,7 |
|
|
Preču un pakalpojumu eksports (P.6) |
58,2 |
|
|
(-) Preču un pakalpojumu imports (P.7) |
59,1 |
Turpinot palielināties mājsaimniecību ienākumiem, mājsaimniecību izdevumi galapatēriņam 2019. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušajā gada attiecīgo ceturksni palielinājās par 3,6 %. Mājsaimniecību izdevumi pārtikas produktiem palielinājušies par 3,1 %, transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) – par 1,2 %, atpūtas un kultūras pasākumiem – par 4,4 %. Mājsaimniecību izdevumi par mājokli, kurus veido tēriņi par mājokļa īri, uzturēšanu un remontu, ūdensapgādi, elektroenerģiju, gāzi un citu kurināmo, palielinājušies par 3,2 %. Šīs izdevumu grupas veido 62 % no visiem kopējiem mājsaimniecību izdevumiem.
Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 2,3 %.
Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā palielinājušies par 4,3 %. Ieguldījumi mājokļos, citās ēkās un būvēs palielinājās par 1,0 %. Ieguldījumi mašīnās un iekārtās (tai skaitā transporta līdzekļos) pieauguši par 6,4 % un intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) – par 12,9 %.
Preču un pakalpojumu eksporta apjomi 2. ceturksnī palielinājušies par 1,9 %, tai skaitā preču eksporta (69 % no kopējā eksporta) – par 0,6 % un pakalpojumu eksporta – par 4,9 %.
Preču un pakalpojumu imports palielinājies par 7,0 %. Preču imports, kas veido 83 % no kopējā importa, palielinājās par 6,9 %, bet pakalpojumu imports – par 7,3 %.
Ienākumu aspekts
(faktiskajās cenās, sezonāli un kalendāri neizlīdzināti dati)
2019. gada 2.ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 2.ceturksni, faktiskajās cenās par 9,0 % palielinājās kopējais darbinieku atalgojums, tai skaitā kopējā darba alga – par 9,0 % un darba devēju sociālās iemaksas – par 9,4 %. Visstraujāk kopējais darbinieku atalgojums palielinājās būvniecībā – par 14,5 %, informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozarē par 12,0 %, bet komercpakalpojumu nozarēs – par 10,6 %.
Kopējais darba algas fonds un tā izmaiņas
Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums palielinājās par 1,4 %, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo samazinājies par 0,8 %.
IKP izmaiņas Baltijas valstīs
(salīdzināmajās cenās sezonāli un kalendāri neizlīdzināts, procentos pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu)
Gaidāma IKP datu revīzija sakarā ar IKP laikrindu (sākot ar datiem par 1995. gadu) precizēšanu. Vienlaikus tiks veikta arī atsauces gada maiņa, turpmāk IKP datus salīdzināmajās cenās publicēs, izsakot 2015. gada cenās. Atjaunotā informācija būs pieejama CSP datubāzēs 30. septembrī.
Plašāka informācija par IKP pieejama CSP ceturkšņu un gada datubāzēs “Iekšzemes kopprodukts”.
Metodoloģiskā informācija
Iekšzemes kopprodukta (IKP) ceturkšņa aprēķini tiek veikti atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, iekļaujot šādus datu avotus:
- uzņēmumu, iestāžu ceturkšņu un mēnešu pārskati;
- Darbaspēka apsekojuma dati;
- Finanšu ministrijas, Valsts kases un Valsts ieņēmumu dienesta dati;
- Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati;
- Agroresursu un ekonomikas institūta dati.
IKP datus no ražošanas un izlietojuma aspekta aprēķina faktiskajās cenās (uzskaite un aprēķini tiek veikti tajās cenās, kas faktiski pastāv konkrētajā periodā) un salīdzināmajās cenās. Salīdzināmajās cenās rādītāji tiek izteikti iepriekšējā kalendārā gada cenās un atsauces gada cenās (ķēde).
IKP aprēķinā iepriekšējā kalendārā gada cenās par bāzi tiek lietoti iepriekšējā kalendārā gada faktisko cenu dati, un aprēķiniem izmantota "gada vidējā metode", kur katrs kārtējais ceturksnis tiek aprēķināts iepriekšējā gada vidējās cenās. Šim nolūkam izmanto dažādus deflatorus. Tie var būt gan apjomu indeksi, gan cenu indeksi. Aprēķinos izmanto patēriņa cenu indeksus, ražotāju cenu indeksus, būvniecības izmaksu indeksus, biznesa pakalpojumu cenu indeksus, lauksaimniecības cenu indeksus, eksporta vienības vērtības indeksus, importa vienības vērtības indeksus. Kā apjoma indeksi tiek izmantoti darbinieku skaita izmaiņas un naturālo rādītāju izmaiņas (piem., ciršu krājas izmaiņas, pasažieru skaits, kravu pārvadājumi utt.).
Lai aprēķinātu IKP atsauces gada (2010. gada) cenās, tiek lietoti no IKP rādītājiem iepriekšējā gada cenās iegūtie indeksi ķēdes veidošanai pret 2010. gadu.
IKP ienākumu aspekts tiek aprēķināts tikai faktiskajās cenās.
Iepriekš publicēto datu precizēšana tiek veikta atbilstoši CSP revīzijas politikas vadlīnijās definētajām plānotajām datu revīzijām. Revīzijas ietekmē papildu vai precizētas informācijas, kā arī aktuālo administratīvo avotu datu saņemšana, jaunu ekonomiski aktīvu uzņēmumu un iestāžu iekļaušana pārskatos, uzņēmumu saimnieciskās darbības nozares un sektoru precizēšana.
