Lai informētu par plānotajiem iepirkumiem, skaidrotu iecerētās izmaiņas un atbildētu uz jautājumiem, 23. augustā VNĪ vadība Rīgas biržā tikās ar būvniecības nozares pārstāvjiem.
“Vērtējot piedāvājumus, būtiskākie būs kritēriji, kas nodrošinās iespējami augstvērtīgāku gala rezultātu. Un tas nozīmē ne tikai izdevīgu cenu, bet arī piedāvātos būvdarbu risinājumus, kas ļauj sasniegt augstāku energoefektivitāti, samazina ēkas ekspluatācijas izmaksas vai nodrošina videi draudzīgākus apstākļus. Tāda ir, piemēram, videi draudzīgu materiālu izmantošana, būvgružu atkārtota pārstrāde, būvniecībā izmantotas zemas emisijas tehnoloģijas un iekārtas,” stāsta Janvāre.
Tuvākie ar būvniecību un projektēšanu saistītie VNĪ iepirkumi būs Rīgas pils konventa (kastelas) restaurācijas būvdarbu iepirkums, kā arī citi objekti Rīgā – pārbūves darbi Rakstniecības un mūzikas muzeja vajadzībām Mārstaļu ielā 6 un Torņa ielā 1, darbnīcu izveide A. Briāna ielā 13, iepirkums par objektu Latvijas pierobežā – robežšķērsošanas vietu „Silene” un „Pāternieki” pārbūvi uz Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas, kā arī par Ventspils valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centra izveidi.
VNĪ valdes locekle atgādina, ka viena no būtiskākajām drīzumā gaidāmajām izmaiņām VNĪ iepirkumos ir prasība izmantot būvju informācijas modelēšanu jeb BIM. Tas ļaus bez liekas aizkavēšanās novērst reālo darbu laikā atklātās nepilnības, veikt papildinājumus projektā, uzlabos komunikāciju starp būvniekiem, projektētājiem un pasūtītāju. Tādējādi būvniecības process būs operatīvāks un precīzāk prognozējams.
Tāpat VNĪ uzsāk ieviest Starptautiskās inženierkonsultantu federācijas FIDIC būvniecības līguma standartu, kas atvieglos būvniecības projektu un iepirkuma procesa vadību. Starptautiskais standarta līgums turpmāk tiks izmantots iepirkumos virs viena miljona eiro, tādējādi līguma projekts katru reizi nebūs jāizstrādā no jauna un mazināsies iespēja pielaist kļūdas un iestrādāt līgumā dažādi interpretējamus noteikumus.
“VNĪ ieskatā atklāta komunikācija ar pretendentiem, skaidri sadarbības principi un iespējami precīzāka uzdevumu formulēšana ir pamats, kas ļauj nodrošināt veiksmīgus un saimnieciski izdevīgus būvniecības iepirkumus,” uzsver Janvāre.
2018.gada nogalē “Mercell” veiktā piegādātāju aptauja apliecināja, ka gandrīz 80% respondentu bijis pozitīvs vērtējums par VNĪ veiktajiem iepirkumiem kopumā un par to administrēšanas kvalitāti, tehniskajām specifikācijām un pieejamās informācijas kvalitāti.
Pērn VNĪ sekmīgi pabeidza būvdarbus sešos nozīmīgos objektos: Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja ēkā Citadeles ielā 1, Rīgā; Prokuratūras biroja ēkā Kalnciema ielā 14, Rīgā; Tiesu administrācijas ēkā Mazā Nometņu ielā 39, Rīgā, kā arī Klaušinieku mājā Turaidas muzejrezervāta teritorijā. Atjaunota A. Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskola Lielā Kalēju ielā 4, Cēsīs un Kultūras ministrijas nama fasāde K. Valdemāra ielā 11a, Rīgā.
VNĪ 2017.gada nogalē uzsāka vērienīgas pārmaiņas, tostarp reorganizēja uzņēmuma struktūru, mainīja uzņēmuma vadības komandu, kā arī uzsāka biznesa modeļa maiņu no funkcijām orientēta uzņēmuma uz klientu orientētu uzņēmumu. Tādējādi tika likti pamati efektīvākai valsts nekustamo īpašumu pārvaldībai un būvniecības projektu vadībai ilgtermiņā, kur liela nozīme ir sakārtotai un caurspīdīgai iepirkumu procedūrai.
Par valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi”
VNĪ pārvalda aptuveni ceturto daļu (23%) no valstij piederošām ēkām un ir lielākais valsts nekustamo īpašumu attīstības projektu pasūtītājs. Šobrīd tiek īstenoti 33 nozīmīgi attīstības projekti aptuveni 154 miljonu eiro apmērā, kā arī 38 uzturēšanas projekti 4,5 miljoni eiro apmērā. Izstrādē ir 25 jaunu projektu idejas, kuru kopsumma varētu sasniegt 185 miljonus eiro. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību ap 450 nekustamo īpašumu adresēm ar 1200 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 milj. kvadrātmetru platībā. VNĪ šogad Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī iekļauti VID „Baltā saraksta” zelta līmenī. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
