DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
06. augustā, 2019
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Izglītība
7
7

Latvijas universitāšu rektori: pārvaldība nav vienīgais universitāšu attīstības jautājums

Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

2019. gada 6. augustā – Sabiedrībā un politiskajā dienaskārtībā arvien biežāk parādoties jautājumam par augstākās izglītības iestāžu pārvaldību, Latvijas universitāšu rektori vērš uzmanību uz to, ka konkurētspējīgu universitāšu attīstība ir komplekss jautājums un būtiskas izmaiņas nav panākamas tikai ar pārvaldības modeļa maiņu.

Latvijas Universitāšu asociācija (LUA) norāda uz vairākiem iemesliem, kas līdz šim bremzējuši straujāku universitāšu attīstību. Viens no būtiskākajiem kavēkļiem ir ilgstoši nepietiekamais finansējums. Jau gadiem finansējums augstākajai izglītībai un zinātnei netiek piešķirts atbilstoši Augstskolu likumā un Zinātniskās darbības likumā paredzētajam. Lai gan ekonomiskā aktivitāte Latvijā kopš pirms desmit gadiem piedzīvotās krīzes ir augusi, finansējums augstākajai izglītībai un zinātnei no 2009. gada, kad tas tika samazināts uz pusi, ir palielinājies tikai minimāli. Tas ierobežo universitāšu iespējas pilnveidot studiju kvalitāti, attīstīt zinātnisko pētniecību un vidi, piemēram, vitāli nepieciešamas infrastruktūras modernizēšanai finansējums jāmeklē citos avotos.

Starptautiskā mērogā konkurētspējīgas augstākās izglītības un zinātnes attīstību Latvijā neveicina arī zinātniskās darbības un studiju nošķīrums tiesību aktos. Ir jābeidz skatīties uz šiem procesiem atsevišķi, kā tas notiek šobrīd, pastāvot divām atsevišķām tiesību normām – Augstskolu likumam un Zinātniskās darbības likumam. Sadrumstalotības novēršana celtu gan izglītības kvalitāti, gan stiprinātu zinātniskos sasniegumus un veicinātu sadarbību ar uzņēmumiem, tādējādi nodrošinot straujāku tautsaimniecības un valsts kopējo attīstību.

LUA uzskata, ka jautājums par universitāšu pārvaldību nevar būt vienīgais valdības uzstādījums ceļā uz efektīvāku un konkurētspējīgāku augstāko izglītību. Kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas – pieredze rāda, ka veiksmīgā augstskolu attīstībā būtiska loma ir finansējuma pieejamībai un augstākās izglītības un zinātnes noteikšanai par valstisku prioritāti. Latvijā līdz šim neviena valdība augstāko izglītību un zinātni nav izvirzījusi par prioritāti, tāpēc likumsakarīgi, ka kavējas gan strukturālās pārmaiņas, gan papildu finansiālais atbalsts. Priekšlikumi veidot universitāšu padomes bez būtiska finansējuma pieauguma studiju un zinātniskās darbības procesam, vairāk izskatās pēc mēģinājumiem meklēt tehniskus risinājumus problēmām, kuru būtība patiesībā slēpjas citur.

LUA apvienojušās Daugavpils Universitāte, Latvijas Universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Liepājas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte. Asociācija tika izveidota 2009. gadā ar nolūku koordinēt universitāšu darbību un sadarboties svarīgu jautājumu risināšanā, tādējādi veicinot augstākās izglītības un zinātnes attīstību un nostiprinot universitāšu līmeņa izglītību Latvijā.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI