Saskaņā ar lēmumu 2015. gadā apsūdzētie vienojās par Apsardzes eksāmenu informācijas sistēmā iekļauto ziņu, apsardzes darbības kvalifikācijas pārbaudījuma protokolu un dienesta ziņojumu viltošanu un viltotu dokumentu izmantošanu, kas saskaņā Apsardzes sertifikātu izsniegšanas noteikumiem un Valsts policijas iekšējo dokumentu atzīstami par dokumentiem, kas piešķir tiesības iegūt apsardzes darbinieka sertifikātu.
Minētās personas, kas bija Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Koordinācijas un kontroles pārvaldes Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja darbinieki, vienojās, ka apsardzes darbības kvalifikācijas pārbaudījuma protokolā tiks iekļautas personas, kuras faktiski uz teorētisko zināšanu pārbaudījumu nav ieradušās, bet kuras ir iesniegušas Valsts policijā pieteikumu kvalifikācijas pārbaudījuma kārtošanai un reģistrētas eksāmena kārtošanai Apsardzes eksāmenu informācijas sistēmā. Savukārt abas valsts amatpersonas šo viltoto dokumentu – protokolu – parakstīs. Amatpersonas tā apliecināja, ka visas protokolā norādītās personas ir kārtojušas pārbaudījumu. Apzinoties, ka no 2015.gada 6.janvāra teorētisko zināšanu pārbaude notiek datorizēti, personas vienojās iekļaut Apsardzes eksāmenu informācijas sistēmā ziņas par personām, kuras faktiski neieradās uz teorētisko zināšanu pārbaudījumu, autorizējoties sistēmā, ievadot neieradušos personu datus – vārdu, uzvārdu un personas kodu un sekmīgu teorētisko zināšanu eksāmena nokārtošanu. Tāpat personas vienojās, ka pēc tam tiks sastādīts dienesta ziņojums, kurā tiks iekļautas personas, kuras sekmīgi nokārtojušas zināšanu pārbaudījumus, apsardzes sertifikāta saņemšanai. Uz viltoto dokumentu pamata tika sagatavoti un izsniegti apsardzes sertifikāti.
Valsts amatpersonas tiek apsūdzētas par krimināllikuma 327.panta otrajā daļā un 327.panta pirmajā daļā paredzētām darbībām, savukārt Valsts policijas darbiniece tiek apsūdzēta pēc Krimināllikuma 275.panta otrās daļas un 275.panta pirmās daļas.
Lietā turpinās pirmstiesas izmeklēšana.
Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
