Kā norāda iekšlietu ministrs S.Ģirģens: “Šie likuma grozījumi nākotnē dos iespēju veidot platformu sadarbībai ar pašvaldībām to teritorijā esošo tiesībsargājošo iestāžu infrastruktūras uzlabošanai. Turklāt jāatzīmē, ka daudzās pašvaldībās tika izveidotas pašvaldību policijas tikai tāpēc, ka normatīvie akti neļāva pašvaldībām atbalstīt Valsts policiju.”
Lai piedalītos sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, normatīvie akti paredz, ka pašvaldības var izveidot savu pašvaldības policiju, deleģēt pašvaldības policijas uzdevumus citai pašvaldībai, izveidot kopīgu pašvaldību policiju un administratīvās inspekcijas vai ieviest administratīvā inspektora amata vietu, kas nodrošina saistošo noteikumu ievērošanas uzraudzību.
Ja pašvaldība nav pieņēmusi lēmumu par piedalīšanos sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, tad sabiedrisko kārtību attiecīgajā administratīvajā teritorijā nodrošina Valsts policija. Tādējādi normatīvajos aktos jau ir nostiprināts mehānisms, kā pašvaldība nodrošina sabiedriskās kārtības uzturēšanu savā administratīvajā teritorijā.
Vairākas pašvaldības ir izteikušas vēlmi pašvaldību iedzīvotāju interesēs sniegt finansiālu un cita veida atbalstu Valsts policijai tās funkciju izpildes uzlabošanai, taču šobrīd tām nav tiesiska pamata atbalstīt Valsts policiju ar finanšu līdzekļiem. Likumprojekts paredz iespēju pārskaitīt finanšu līdzekļus, piemēram, ēkas remontam, kurās izvietota Valsts policija, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, lai nodrošinātu vides pieejamību attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotājiem un viesiem.
Likumprojekts ir izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē un tiek skaņots ar iesaistītajām institūcijām.
