Līdz šim VNĪ ar Tiesu administrācijas elektronisko izsoļu vietnes “e-izsoles” starpniecību varēja pārdot tikai uzņēmumam piederošos īpašumus. Turpmāk VNĪ sadarbībā ar Tiesu administrāciju, izmantojot vietni https://izsoles.ta.gov.lv/ varēs organizēt izsoles publiskas personas mantas pārdošanai.
“Atbilstoši VNĪ stratēģijai mēs vienlaikus attīstām īpašumus, kuri ir nepieciešami valsts pārvaldes vajadzībām, savukārt pārējie objekti pakāpeniski tiek pārdoti un iegūtā nauda ieguldīta attīstībā. Grozījumi Publiskās personas mantas atsavināšanas likumā ļaus VNĪ efektīvāk organizēt pārdošanas procesu. Ar e‑izsoļu starpniecību turpmāk varēsim atsavināt savā pārvaldībā esošos Finanšu ministrijai un citām valsts iestādēm piederošos īpašumus. E-izsoles nodrošina skaidri saprotamus un visiem dalībniekiem vienlīdzīgus noteikumus. Šis digitālais rīks ļauj praktiski nodrošināt labas prakses un caurskatāmības principu ievērošanu ikdienā. Turklāt dalībniekiem tas ir ļoti ērti – solīšanu var veikt elektroniski jebkurā laikā, neizejot no mājas vai biroja,” norāda S. Janvāre.
VNĪ mērķis ir reorganizēts, gudri pārvaldīts, efektīvs un ilgtspējīgs valsts nekustamo īpašumu portfelis, kā arī mūsdienu prasībām atbilstošu biroju attīstīšana valsts pārvaldei. Uzņēmuma uzsāktais pārmaiņu kurss paredz pakāpenisku valsts funkcijām nevajadzīgo īpašumu pārdošanu, lai ieguldītu līdzekļus jauna koncepta nākotnes birojos valsts pārvaldei, veidojot modernu darba vidi un ilgtermiņā optimizējot valsts tēriņus.
VNĪ šobrīd pārvalda aptuveni ceturto daļu (23 %) no valstij piederošajām ēkām. Daļa no VNĪ pārvaldītā portfeļa ir dinamiska – tas gan samazinās, noslēdzoties atsavināšanas procesiem, gan palielinās, valstij Finanšu ministrijas personā pārņemot nekustamos īpašumus valdījumā saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumiem, tiesas spriedumiem, notariālajiem aktiem u. c. un tos nododot VNĪ pārvaldīšanā. Perspektīvie īpašumi tiek attīstīti, lai tos nodotu kādas valsts iestādes vai vairāku iestāžu lietošanā, īpašumi, kam nav valstiska pielietojuma, tiek virzīti atsavināšanai valstij visizdevīgākajā veidā – pārdoti vai retāk, kad tie tiek atzīti par bīstamiem, nojaukti, tā sakārtojot Latvijas vidi.
Valsts īpašumu sakopšanas process nav ātrs, jo VNĪ pārvaldībā bieži nonāk ēkas vai ēku kompleksi sliktā tehniskā stāvoklī dažādos Latvijas reģionos un pilsētās, tās ir arodskolu ēkas, kopmītnes, vecas palīgēkas attālās, mazapdzīvotās vietās, kam ir jāatrod jauns pielietojums. Valstij nelietderīgus īpašumus ilgtermiņā uzturēt nav lietderīgi, un tam nav ekonomiska pamatojuma. Pārdodot tos, ir iespēja rast tiem jaunu attīstības perspektīvu, bet iegūtos līdzekļus ieguldīt citos objektos. Ilgtspējīgas pārvaldības piemērs ir pašas VNĪ plānotā pārcelšanās uz vienotu mājvietu Talejas ielā 1, kas valstij piecu gadu laikā ļaus ieekonomēt 900000 eiro.
VNĪ mērķtiecīgi strādā pie graustu sakārtošanas programmas un katru gadu samazina vidi degradējošo objektu skaitu par vairākiem desmitiem. Tie tiek atjaunoti, pārdoti vai nojaukti ar mērķi katru gadu likvidēt vai sakopt vismaz 20 graustu. Pērn VNĪ esošo vidi degradējošo īpašumu skaits samazināts par 43 objektiem, gadu iepriekš – par 74 objektiem.
VNĪ šobrīd īsteno 34 nozīmīgus attīstības projektus aptuveni 154 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību ap 450 nekustamo īpašumu adresēm ar 1200 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 milj. kvadrātmetru platībā. VNĪ šogad Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī iekļauti VID „Baltā saraksta” zelta līmenī. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100 % akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
