Latvijā ir būtiskas reģionālās attīstības atšķirības un lielākās ir starp Latgali un pārējiem reģioniem, kur Latgalē ir trīs reizes mazāks iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju nekā Rīgā, un tas atstājis arī būtisku ietekmi uz iedzīvotāju, darba un dzīves vietas izvēli – pēdējos 10 gados Latgalē iedzīvotāju skaits samazinājies par 25%. Likumprojektos minētie grozījumi, veicinās Latgales reģiona attīstību, nodrošinot labvēlīgāku vidi uzņēmējdarbībai un jaunu uzņēmumu veidošanai, kā arī mazinās teritoriālo nevienlīdzību.
Ministrs Juris Pūce: “Teritoriālās nevienlīdzības mazināšana ir ministrijas prioritāte, lai pilnveidotu valsts konkurētspēju, un Latgales attīstības veicināšana ir viens no soļiem, kā to panākt. Ministrija šobrīd strādā pie risinājumu komplekta jaunai Reģionālai politikai 2021-2027.gadam, un tas būs būtisks atbalsts reģionu stiprināšanai un atšķirību mazināšanai. Tomēr, svarīgi ir ne tikai turpināt meklēt jaunus risinājumus, bet jau tagad uzlabot esošos atbalsta veidus, un šodienas virzītais ministrijas likumprojekts par uzlabojumiem Latgales speciālā ekonomiskā zonā ir viens no soļiem.”
Likumprojekti pilnveido esošo atbalsta sistēmu Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā – uzlabots normatīvais regulējums, lai nodrošinātu speciālās ekonomiskās zonas statusu piešķiršanu Latgalē tiem projektiem un teritorijām, kur tiek plānots veikt ieguldījumus atbalstāmajās nozarēs – kopumā ir noteikts 25 atbalstāmās nozares, piemēram, pārtikas, koksnes un metāla produktu ražošana, kā arī ķīmisko un farmaceitisko produktu ražošana.
Tāpat uzņēmumiem, kuru darbība nav saistīta ar enerģijas kā produkta ražošanu un tirdzniecību, tiks atbalstīta enerģijas ražojošo iekārtu izmaksu ietveršana ieguldījumu aprēķinā, atbilstoši Eiropas Komisijas sniegtajam skaidrojumam.
Savukārt, ņemot vērā straujo informācijas tehnoloģiju jomu attīstību un nozīmi Latvijas tautsaimniecībā, turpmāk varēs piešķirt atbalstu arī par investīcijām informācijas tehnoloģiju programmatūrā.
