Saskaņā ar ziņojumu, tikai 10% biotopu ir labvēlīgā aizsardzības stāvoklī. Visaizsargātākie ir iežu atsegumi, saldūdeņi, kā salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu uzlabojies vērtējums mežainajām piejūras kāpām un purvainajiem mežiem, savukārt, vissliktākajā aizsardzības stāvoklī ir zālāji, kuru stāvoklis aizvien turpina pasliktināties. Kopumā labāka biotopu kvalitāte ir konstatēta īpaši aizsargājamās dabas teritorijās vai to zonās ar stingrāku aizsardzības režīmu. Savukārt sugu aizsardzības stāvoklis kā labvēlīgs novērtēts 39% sugu, no kuriem aizsargātākās sugas ir zivis un zīdītāji, taču neaizsargātākās – rāpuļi un abinieki.
Lai uzlabotu sugu un biotopu stāvokli Latvijā, jāuzlabo valsts un privātā sektora sadarbība. Tāpat būtiski ir stiprināt dabas aizsardzības institūciju darbu.
Ziņojumā tiek izvērtēts biotopu un sugu aizsardzības stāvoklis, ņemot vērā pēdējos sešos gados veiktos pētījumus un monitoringa datus, kā arī Eiropas Savienības (ES) nozīmes aizsargājamo biotopu izplatības un apzināšanas provizoriskos datus. Ziņojumā raksturots, cik tālu katras sugas vai biotopa esošā situācija atrodas no labvēlīga aizsardzības stāvokļa, uz kuru valstīm būtu jātiecas.
Ziņojumā iekļauts vērtējums par 61 ES nozīmes aizsargājamo biotopu veidu, 59 sauszemes un diviem jūras biotopu veidiem, kā arī 112 ES nozīmes aizsargājamām sugām.
