“Pēc veiktajām izmaiņām fonda padomē ir iekļauti atbildīgo valsts iestāžu un sabiedrības organizāciju pārstāvji, taču nav pārstāvēta vietējā pašpārvalde, kas pārstāv attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses. Nav pamatots apgalvojums, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs vienlaikus pārstāv arī vietējo pašvaldību intereses, jo ministrijas kompetence ir pārraudzīt pašvaldību darbu, bet ne pārstāvēt pašvaldības,” savā vēstulē Valsts prezidentam Raimondam Vējonim 11. jūnijā norādīja Latvijas Pašvaldību savienība (LPS). Ar visu vēstules tekstu var iepazīties LPS mājaslapā: https://www.lps.lv/lv/zinas/lps/4890-lps-bez-pasvaldibu-lidzdalibas-sif-neveicinas-socialo-un-regionalo-integraciju.
14. jūnijā Valsts prezidents minētā likuma grozījumus nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, bet 18. jūnija vēstulē aicināja LPS turpināt aktīvi iesaistīties minētā likuma izskaitīšanā Saeimā, tādējādi “nodrošinot vietējo pašvaldību un to iedzīvotāju interešu pārstāvniecību”.
“Sabiedrības integrācijai atbilstoši agrāk noteiktajai politikai jānotiek trīs galvenajos virzienos: mazākumtautību, sociālekonomiskā un reģionālā integrācija. Valsts prezidents, pieprasot otrreizēju caurlūkošanu, norādīja, ka nav pamata pašvaldības un reģionus izslēgt no lemšanas par integrācijas prioritātēm, kā arī norādīja uz vairākiem demokrātiskā procesa pārkāpumiem un tehniskām pretrunām tekstā,” 2. jūlijā attiecīgās Saeimas komisijas sēdē, kurā notika likuma grozījumu otrreizējā caurlūkošana, pauda LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis.
Tomēr, neskatoties ne uz Valsts prezidenta, ne LPS aicinājumu grozījumus veidot tā, lai uzlabotu SIF Padomes darbu, komisija izlaboja tikai tehniskās pretrunas. “Netika grozīta nostāja vairākos būtiskos jautājumos. Piemēram, samazinot SIF Padomes locekļu skaitu līdz 10, nosakot starp ministriem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem attiecību 6:4 un izslēdzot plānošanas reģionus, pēc būtības mainās fonda darbības virzība. Netiks pievērsta uzmanība sociāli ekonomiskajai integrācijai un reģionālajai integrācijai, jo attiecīgo grupu pārstāvji padomē netiks pārstāvēti,” skaidro M. Pūķis.
Latvijas Pašvaldību savienība atkārtoti norāda, ka pašvaldības vienmēr ir piedalījušās un piedalīsies sabiedrības integrācijā, tāpēc pašvaldību izslēgšana no lemšanas procesa ir tuvredzīga un neveicinās panākumus šajā jomā.
