DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
05. jūlijā, 2019
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Tiesu sistēma

Satversmes tiesas tiesneši Austrijā runā par konstitucionālo identitāti un tiesiskuma principu

FOTO: Austrijas Konstitucionālā tiesa

No 1. līdz 3. jūlijam Satversmes tiesas tiesneši oficiālā vizītē apmeklēja Austrijas Konstitucionālo tiesu. Tikšanās laikā tiesneši dalījās pieredzē un apsprieda jautājumus par konstitucionālo identitāti un konstitucionālo tiesu lomu Eiropas tiesiskajā telpā.

Pirmajā darba sesijā tiesneši diskutēja par abu valstu konstitucionālo identitāti. Šajā sesijā priekšlasījumu no Satversmes tiesas perspektīvas sniedza priekšsēdētājas vietniece Sanita Osipova. Viņa skaidroja, kā Latvijas konstitucionālā identitāte tiek atklāta un skaidrota Satversmes tiesas spriedumos.

Priekšlasījuma sākumā viņa pievērsa uzmanību jēdziena “valsts konstitucionālā identitāte” izcelsmei. Runājot par Latvijas pieredzi, Sanita Osipova atzina, ka šis jēdziens, kas apzīmē nācijas tiesību pamatu, Latvijas konstitucionālo tiesību doktrīnā ienācis līdz ar Valsts prezidenta izveidotās Konstitucionālo tiesību komisijas 2012. gada 17. septembra atzinumu “Par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo kodolu”.

Sanita Osipova priekšlasījumā atzīmēja, ka valsts identitāti raksturo konstitūcijā ietvertās vērtības. Viņa uzsvēra, ka šīs vērtības pastāv tautas apziņā un vieno tautu, bet to aizsardzībai, kā arī tiesiskās noteiktības labad tās tiek ietvertas konstitūcijā. Sanita Osipova atzina, ka arī valsts simboli – karogs, himna, ģerbonis – ir sabiedrību veidojošas kolektīvas vērtības, kas piesaista valstij un pauž valstsgribu, tāpēc arī tās pieder pie valsts konstitucionālās identitātes.

Tā kā konstitucionālā tiesas uzdevums primāri ir aizsargāt valsts konstitucionālo identitāti, tad priekšlasījuma turpinājumā Sanita Osipova sniedza ieskatu dažās Satversmes tiesas izskatītajās lietās, kas raksturo to, kā Satversmes tiesa caur saviem spriedumiem aizsargā Latvijas konstitucionālo identitāti. Viņa runāja par spriedumiem lietās par valsts valodu (Nr. 2001-04-0103; Nr. 2003-02-0106).

Otrajā darba sesijā tiesneši diskutēja par konstitucionālo tiesu lomu tiesiskuma un demokrātijas aizsardzībā Eiropas tiesiskajā telpā. Skatījumu no Latvijas perspektīvas šajā jautājumā sniedza Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele.

Ineta Ziemele skaidroja, ka Satversmes tiesas uzdevums ir nodrošināt saskaņotas un visaptverošas tiesību sistēmas pastāvēšanu Latvijā. Viņa uzsvēra, ka valsts ar stabilu valsts varas atzaru līdzsvara un atsvara mehānismu ir noturīga iepretim iekšējiem un ārējiem izaicinājumiem, tāpēc Satversmes tiesas loma ir ļoti svarīga.

Satversmes tiesa caur saviem spriedumiem nodrošina tiesiskumu. Ineta Ziemele atzina, ka Satversmes tiesas spriedumi un tajās paustās atziņas stiprina sabiedrības uzticību valsts varas institūcijām un valstij kopumā, jo tajos tiek skaidrots, kā funkcionē demokrātiska tiesiska valsts.

Savā priekšlasījumā Ineta Ziemele teica, ka Satversmes tiesas plašākā funkcija kopā ar tās spriedumu būtību ir pamats apgalvot, ka Satversmes tiesas spriedumi ir tiesību avots, jo Satversmes tiesa savos spriedumos izvērtē un atbild uz konkrēto tiesību jautājumu, kā arī atklāj vispārējo tiesību principu saturu un vērtības.

Priekšlasījuma noslēgumā Ineta Ziemele sniedza ieskatu trīs Satversmes tiesā izskatītajās lietās, kas stiprinājušas tiesiskumu Latvijā. Viņa vērsa uzmanību uz spriedumiem lietās: par zemes piespiedu nomu (Nr. 2017-17-01), par Valsts amatpersonu un darbinieku atalgojuma publiskošanu (Nr. 2018-11-01) un par Latvijas Bankas noteikumiem, kas attiecas uz ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanu un pārdošanu (Nr. 2015-11-03).

Austrijas Konstitucionālas tiesas priekšsēdētāja vietnieks Kristofs Grabenvarters (Christoph Grabenwarter)sniedza skatījumu no Austrijas tiesas prakses viedokļa uz tiesiskuma principa vairākiem aspektiem – tiesisko noteiktību un tiesību normas skaidrības principiem. Abas tiesas vienojās, ka Eiropas tiesiskās telpas attīstībā īpaši būtisks ir cieņpilns Eiropas un konstitucionālo tiesu dialogs.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU