Kā norādīts lēmumā, trīs personas vienojās piedalīties zvērināta tiesu izpildītāja 2015. gada jūlijā rīkotajā izsolē par nekustamā īpašuma Jūrmalā pārdošanu ar sākuma cenu 17 300 EUR. Viņi bija plānojuši no personas, kas izsolē vēlēsies iegādāties nekustamo īpašumu, izspiest naudu. Apsūdzētie samaksāja tiesu izpildītāja kontā pirkuma nodrošinājuma maksu, kas deva tiesības piedalīties konkrētajā izsolē, un ieradās uz izsoli, zinot, ka neveiks solīšanu. Viņi no personas, kas vēlējās iegūt nekustamo īpašumu, pieprasīja pēc izsoles samaksāt 2000 EUR par to, ka sarunās ar pārējiem izsoles dalībniekiem, lai tie nesola. Apsūdzētie draudēja, ka nesamaksāšanas gadījumā izsole tiks apstrīdēta, un tiesai tiks iesniegta sūdzība, kurā tiks norādītas apzināti nepatiesas ziņas par nelikumīgi notikušu izsoli, pēc kā gadiem tīši tiks novilcināta tiesa.
Cietušais, uztvēra izteiktos draudus kā reālus un nevēlējās gadiem ilgi gaidīt, kad viņš varēs savas īpašumtiesības reģistrēt Zemesgrāmatā, tāpēc piekrita samaksāt 2000 EUR, ar mērķi pēc tam vērsties Valsts policijā. Lai gan apsūdzētie cietušajam draudēja, lai viņš atdod 2000 EUR, cietušais atbildēja, ka nav naudas, vēlāk gan samaksājot 300 EUR.
Apsūdzētie izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 183. panta otrajā daļā.
Lieta nodota izskatīšanai Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai.
Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
