DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
21. jūnijā, 2019
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ārlietas

Latvijas un Čehijas ārlietu ministri pārrunā sadarbību daudzpusējos reģionālajos formātos

Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

2019. gada 21. jūnijā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Rīgā tikās ar Čehijas Republikas ārlietu ministru Tomāšu Petržīčeku (Tomáš Petřiček) un pārrunāja abu valstu divpusējās attiecības, tostarp politisko dialogu un ekonomisko sadarbību, dialogu starptautiskajās organizācijās, drošības politikas jautājumus un aktuālos Eiropas Savienības (ES) dienaskārtības jautājumus.

Latvijas ārlietu ministrs pauda gandarījumu par Latvijas teicamajām divpusējām attiecībām ar Čehiju. “Mēs esam līdzīgi domājošas valstis un cieši partneri Eiropas Savienībā un NATO. Šogad Latvijā un Čehijā svinam iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO gadadienas. Tāpat šogad atzīmējam Baltijas ceļa un Samta revolūcijas 30. gadadienu,” tikšanās sākumā sacīja E. Rinkēvičs.

Ārlietu ministrs vērsa uzmanību uz regulāro politisko dialogu daudzpusējos reģionālajos formātos, jo Baltijas valstu, Ziemeļvalstu (NB8) un Višegradas valstu grupas (V4) jeb NB8+V4 formāts dod labu iespēju apspriest starptautiskās aktualitātes.

E. Rinkēvičs pateicās Čehijai par klātbūtni NATO paplašinātās kaujas grupā Latvijā un dalību Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanā.

Runājot par ES daudzgadu budžetu nākamajam periodam, E. Rinkēvičs pauda pārliecību, ka Latvijai un Čehijai ir līdzīga nostāja daudzos ES daudzgadu budžeta jautājumos, tostarp Kohēzijas un Kopējās lauksaimniecības politikās. “Mūsu galvenās prioritātes ES daudzgadu budžetā nav mainījušās. Mēs nevaram akceptēt esošos samazinājumus mūsu Kohēzijas politikā, un mēs turpināsim iestāties par tiešmaksājumu izlīdzināšanu un lauku attīstības finansējuma saglabāšanu esošajā līmenī. Viena no mūsu prioritātēm ir arī finansējuma nodrošināšana Rail Baltica projektam. Vienlaikus jauni nosacītības instrumenti Eiropas Savienības daudzgadu budžetā nedrīkst dublēt jau eksistējošus instrumentus. Tie nedrīkst būt diskriminējoši, t.i., vērsti pret atsevišķām dalībvalstīm vai piemēroti tikai atsevišķām programmām un fondiem,” akcentēja ministrs.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI