Runājot par ES daudzgadu budžetu 2021.-2027. gadam, Latvijas ārlietu ministrs pauda nostāju, ka Latvijas prioritātes ES daudzgadu sarunās nav mainījušās, proti, nepieļaut būtisku finansējuma samazinājumu Kohēzijas un Kopējās lauksaimniecības politikās, panākt tiešmaksājumu izlīdzināšanu lauksaimniecībā, nodrošināt pietiekamu finansējumu Rail Baltica projektam, kā arī nodrošināt pieeju ES centralizēti pārvaldītām programmām, piemēram, “Apvārsnis Eiropa”.
“Latvija atbalsta laicīgu vienošanos par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu. Vienlaikus jaunā daudzgadu budžeta saturs un kvalitāte ir svarīgāka par konkrētu termiņu,” uzsvēra E. Rinkēvičs.
Diskusijā par ES paplašināšanos E. Rinkēvičs norādīja, ka ES ekonomiskajās un drošības interesēs ir turpināt paplašināšanās politiku, īstenojot skaidru individuālā pieejā un kritēriju izpildē balstītu ES integrācijas procesu. “Ir svarīgi, lai Padome pieņemtu vienotu nostāju par turpmāko paplašināšanās politiku. Ņemot vērā 2018. gada jūnija Padomes uzdevumu izpildi, Latvija atbalsta sarunu sākšanu ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju. Reformu progress un sniegums kritēriju izpildē ir adekvāti jānovērtē ar turpmākiem Eiropas Savienības integrācijas soļiem, lai neapdraudētu reformu motivāciju un Eiropas Savienības reputāciju,” pauda E. Rinkēvičs.
Latvijas ārlietu ministrs pauda nostāju, ka visām kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm ir jāturpina reformu ieviešana Eiropas Komisijas norādītājās prioritārajās jomās. Īpaši svarīgi ir rezultāti tiesiskuma un pamatbrīvību jomā, no kuras atkarīgs ES integrācijas process kopumā. “Tiesiskums, mediju neatkarība, vārda brīvība, vienota ārpolitika, labas kaimiņattiecības ir Eiropas Savienības vērtību pamats, kas ir jāievēro, lai kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalsti,” sacīja E. Rinkēvičs.
Informācijai
Vispārējo lietu padomes sanāksmes notiek reizi mēnesī, un to vada ES Padomes prezidējošā valsts – 2019. gada pirmajā pusgadā Rumānija.