DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
17. jūnijā, 2019
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Tieslietas
2
2

Visām juridiskajām personām turpmāk jauni “spēles noteikumi”

Lai nodrošinātu lielāku caurspīdīgumu par Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām  juridiskajām personām, tostarp to formālajiem  un “īstajiem” īpašniekiem jeb tām fiziskajām personām, kas ir juridisko personu patiesie labuma guvēji (PLG), likumdevējs Uzņēmumu reģistram ir piešķīris jaunas pilnvaras. 

Jaunās normas ir saistošas visām Reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām, tas ir, ne tikai ārvalstu komersantu meitas uzņēmumiem Latvijā, bet arī vietējām SIA un AS, kā arī nodibinājumiem, biedrībām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, individuālajiem uzņēmumiem, personālsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, Eiropas ekonomisko interešu grupām, Eiropas komercsabiedrībām, arodbiedrībām, reliģiskajām organizācijām, politiskajām partijām.

Reģistra jaunās tiesības un pienākumus nosaka grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (turpmāk – grozījumi NILLTFNL), ko Saeima galīgajā lasījumā pieņēma ceturtdien, 13.jūnijā. Tās stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Turpmāk Uzņēmumu reģistram būs jaunas tiesības un pienākumi – tiesības pie uzņēmuma vai organizācijas reģistrācijas prasīt papildu informāciju par tā PLG un pielietot efektīvāku likvidācijas procedūru, ja PLG netiek atklāti. Tāpat Reģistram noteikts pienākums reģistrēt vairāku pirms 01.12.2017. dibināto Latvijas juridisko personu PLG, pamatojoties uz to atklāšanu pēc noklusējuma, un intensīvāk sadarboties ar privāto sektoru, lai apzinātu un ziņotu tiesībaizsardzības iestādēm par iespējami nepatiesi sniegtām ziņām par PLG.

Patiesais labuma guvējs (PLG) ir fiziska persona, kurai pieder vai kuras interesēs ir izveidota vai darbojas konkrēta juridiskā persona, vai kura tiešā vai netiešā veidā īsteno kontroli pār juridisko personu.

PLG - ikvienai juridiskajai personai

Jaunās Reģistra tiesības un pienākumi, kā arī virzība uz maksimālu informācijas pieejamību noteiktas, lai nodrošinātu juridisko personu caurspīdīgumu un tādejādi mazinātu to izmantošanas iespējas noziedzīgiem mērķiem. Grozījumi ietver pasākumus, kas nodrošina Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas “Moneyval” ziņojumā par Latviju sniegto rekomendāciju izpildi, kā arī krietni pirms obligātā termiņa ievieš piektās AML Direktīvas (Anti Money Laundering Directive)  prasības.

“Ārvalstu eksperti aktualizēja tās finanšu sektora un uzņēmējdarbības vides problēmas, kuras jau vairākus gadus ir svarīgas Latvijas valstij un sabiedrībai kopumā. Kamēr smagos noziegumos apsūdzētas valsts amatpersonas slēpjas aiz garām īpašnieku ķēdēm, caur kurām “atmazgā” un “iegulda” valstij un sabiedrībai nozagtu naudu, Latvijas valstij naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas regulējums jeb tā sauktā piektā AML direktīva ir jāievieš kā pirmajiem Eiropā,” skaidro tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Citām Eiropas Savienības valstīm šobrīd ir garāks jaunā regulējuma ieviešanas termiņš.

Pieaug Uzņēmumu reģistra loma biznesa vidē  

Reģistra uzdevums arī turpmāk būs reģistrēt un izsniegt informāciju. Būtiski uzsvērt, ka turpmāk, reģistrējot jaunas juridiskās personas vai reģistrējot izmaiņas esošajos uzņēmumos un organizācijās, valsts notāriem būs tiesības pieprasīt papildu dokumentāro informāciju par PLG. Faktisko apstākļu vērtēšana arī turpmāk būs tiesībsargājošo iestāžu, Finanšu izlūkošanas dienesta ziņā. Reģistrs izmeklēšanas darbības neveic. Taču tiks izveidots efektīvs informācijas apmaiņas mehānisms, iesaistot arī privāto sektoru. Rezultātā tiesībsargājošās iestādes tām nepieciešamo informāciju saņems efektīvāk. Norādāms, ka par nepatiesu ziņu sniegšanu Reģistram fiziskajai personai piemērojama kriminālatbildība - tagad līdz diviem gadiem cietumā.

“Reģistram, nenoliedzami, ir liela loma uzņēmējdarbības vides caurspīdīguma nodrošināšanā, jo juridiskās personas ir tikai fikcijas, aiz kurām darbojas cilvēki. Savukārt izmeklētājiem, atklājot noziedzīgus nodarījumus, ir būtiski zināt, kuras fiziskās personas atrodas aiz juridiskajām fikcijām. Tāpēc Reģistrs virzās uz elektronizāciju, datu pieejamību un caurspīdīgumu. Turklāt, kā atklāja nupat notikusī Eiropas biznesa reģistru asociācijas konference, visu Eiropas reģistru pašreizējā aktualitāte ir lielāka apjoma informācijas fiksēšana, kas secīgi pēc tam ļauj datu pētniekiem informāciju analizēt un izmeklētājiem - cīnīties ar noziegumu veicējiem,” Reģistra lomu skaidro Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere.

Revidēšanu sāk ar “ārzemniekiem”

Saskaņā ar Latvijas Nacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanas ziņojumu par paaugstināta riska juridiskajām personām ir atzītas SIA. Tāpēc, atbilstoši Reģistrā ieviestajai riskos balstītajai pieejai, Reģistrs jau 2017.gada beigās par primāro mērķa grupu PLG atklāšanā noteica SIA un kā visaugstākā riska grupu jeb “augsta riska SIA” -  Latvijā reģistrētas SIA, kam īpašnieki ir ārvalstīs reģistrēti uzņēmumi. Pieeju noteica fakts, ka Reģistram nebija informācijas par tām fiziskajām personām, kuras atrodas aiz ārvalstu juridiskajām personām - ķēdes galā. Kopskaitā 2017.gada novembrī bija 5000 augsta riska SIA.  Šobrīd savus PLG vēl joprojām nav atklājušas aptuveni 900 SIA.

“Līdz šim Reģistrs publiskajā telpā aktīvāk komunicēja tieši par augsta riska SIA, aicinot tām atklāt savus PLG, kā arī organizēja komunikācijas kampaņu sadarbībā ar uzņēmēju organizācijām un Valsts ieņēmumu dienestu, jo daudzos gadījumos tie ir reāli, strādājoši uzņēmumi, kuri maksā nodokļus valsts budžetā. Kopumā šī SIA grupa 2018.gadā valsts budžetā bija iemaksājusi vairāk kā 300 miljonus eiro,” stāsta G.Paidere.

PLG neatklājēji – zem āmura

Tagad – atbilstoši jaunajiem likuma grozījumiem – tām kapitālsabiedrībām, sākot ar augsta riska SIA, kuras līdz šim brīdim nav atklājušas savus PLG, tiks piemērota vienkāršotā likvidācija. Procedūra paredz: Reģistrs kapitālsabiedrībai (SIA vai AS) nosūta pirmslikvidēšanas brīdinājumu ar aicinājumu mēneša laikā atklāt PLG; ja SIA vai AS savu PLG neatklāj, tās darbība tiek izbeigta, pamatojoties uz Reģistra lēmumu. Darbības izbeigšanas un likvidācijas process notiks atbilstoši Komerclikuma normām par vienkāršoto likvidāciju.

Nespēja jāpamato

Jaunais regulējums visām juridiskajām personām nosaka pienākumu gadījumā, ja juridiskā persona, darot visu iespējamo, secinājusi, ka nav iespējams noskaidrot PLG – fizisko personu juridisko personu ķēdes galā, tad juridiskās personas valdes loceklim tas jāapliecina, norādot pamatojumu.  

PLG pēc noklusējuma – daļai pašmāju SIA, PS, IU, ZZS, nodibinājumiem

Likuma iepriekšējā redakcija noteica izņēmumu gadījumus jeb paziņošanu par PLG (vienmēr fiziska persona) pēc noklusējuma attiecībā uz pirms 01.12.2017. reģistrētajām juridiskajām personām šādos gadījumos: (1) SIA dalībniekiem – fiziskām personām, kurām pieder virs 25% kapitāldaļu, (2) personālsabiedrības biedriem, ja personālsabiedrībā nav vairāk kā 3 biedru, (3) individuālo uzņēmumu īpašniekiem, (4) zemnieku vai zvejnieku saimniecību īpašniekiem, (5) nodibinājumu valdes locekļiem. Šajos gadījumos uzskatāms, ka juridiskās personas PLG statuss  jau izrietēja no attiecīgo fizisko personu statusa noteiktajos ierakstos, un, ja vien PLG nebija cita persona  – uz Reģistru ar atsevišķu pieteikumu jādodas nebija. Ja tomēr PLG bija cita persona, tad Reģistrs bija jāinformē līdz 2018.gada 1.martam. Tāpēc, ja juridiskā persona citu informāciju šobrīd nav iesniegusi, uzskatāms, ka informācija par PLG ir paziņota pēc noklusējuma. Tagad – līdz 2019.gada 1.jūlijam iepriekš minētajos gadījumos noteiktās personas, ja attiecīgajā reģistrācijas lietā nebūs informācijas par citu PLG,  tiks reģistrētas kā attiecīgo juridisko personu PLG. Ieraksti reģistros tiks veikti Reģistra vesto reģistru datu pārskatāmības uzlabošanai, un tas notiks uz attiecīgo paziņojumu pēc noklusējuma pamata, bez atsevišķa valsts notāra lēmuma.

“Kad pirms pāris gadiem juridiskajām personām bija pašrocīgi jāveic pamatkapitāla denominācija jeb pamatkapitāla izmaiņas pārejai no latiem uz eiro, no uzņēmēju organizācijām saņēmām pārmetumus par birokrātiju un administratīvo slogu. Tāpēc šoreiz juridisko personu, kuras jau citu pienākumu ietvaros sniegušas ziņas par fiziskām personām, kas uzskatāmas par PLG, speciāli uz Reģistru nav jānāk. Taču, ja juridisko personu amatpersonas zina, ka notikušas izmaiņas un PLG šobrīd ir cita persona, nevis tā, kas tiks ierakstīta uz noklusējuma pamata, aicinu nekavējoties šo informāciju aktualizēt,” aicina G.Paidere.

Caurspīdīga vide – brīvpieejas resursi

Grozījumi NILLTFNL nosaka, ka caurspīdīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšanai no 2020.gada 1.janvāra informācija ikvienai personai no Reģistra vestajiem reģistriem tiks nodrošināta bez maksas. Šī pasākuma ieviešanas datums ir atkarīgs no politiķu lēmumiem 2020.gada valsts budžeta izskatīšanas gaitā, proti, vai tiks rasts finansējums 1,2 miljoni eiro apmērā katru gadu, lai nodrošinātu datu bezmaksas saņemšanu klientiem.

“Jāņem vērā, ka atbilstošas informācijas pieejamība Reģistrā par patiesajiem labuma guvējiem būtiska arī pašiem uzņēmumiem – gan vērtējot savus darījumu partnerus, gan, izpildot prasības, kas tūlīt stāsies spēkā Starptautisko un nacionālo sankciju likumā. Proti, jo kvalitatīvāka un brīvāk pieejama būs Reģistra informācija, jo uzņēmējdarbības vide būs drošāka, vienlaikus mazāk zaudējot tai tik ļoti svarīgo ātrumu,” skaidro G.Paidere.  

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU