Sanāksmes laikā dalībnieki diskutēja par sasniegumiem un izaicinājumiem, īstenojot ES Pilsētprogrammu, kas ir operacionāls ES mēroga dokuments pilsētu izaugsmes veicināšanai un, ko pieņēma Nīderlandes Prezidentūras laikā 2016.gadā. Rezultātā tikai tika pieņemta Bukarestes deklarācija[1] “Ceļā uz kopēju pilsētu attīstības sistēmu Eiropas Savienībā”, kurā visas iesaistītās puses (ES institūcijas, dalībvalstis, pašvaldības, NVO) tiek aicinātas turpināt aktīvu darbu pilsētu izaicinājumu pārvarēšanai un izaugsmes veicināšanai, tādā veidā ieviešot ES Pilsētprogrammu. Tāpat Bukarestes deklarācijā tiek lūgts nākamajām prezidējošajām valstīm turpināt darbu pie pilsētu jautājumiem, tajā skaitā atjaunojot 2007.gadā pieņemto Lei pcigas hartu, kas definē stratēģisku ietvaru pilsētu izaugsmes veicināšanai.
VARAM parlamentārais sekretārs Artūrs Toms Plešs sanāksmē uzsvēra: “Latvija mērķtiecīgi izmantojusi dažādus instrumentus, lai strādātu pie nevienlīdzības mazināšanas un veicinātu attīstību Latvijas reģionos un pilsētās. Tāpat augstu novērtējam Rumānijas prezidentūras darbu pie diskusijas turpināšanas par ES Pilsētprogrammas īstenošanu. Īpaši to, ka ES līmenī tiek atzīta visu lielumu pilsētu, tostarp arī mazu un vidēji lielu pilsētu nozīme, kas bija Latvijas prezidentūras prioritāte 2015.gadā.”
Tāpat parlamentārais sekretārs akcentēja pilsētu politikas nozīmi plašākas teritoriālās attīstības stratēģijas veidošanā, it īpaši nepieciešamību nodrošināt ES dokumentu savstarpējo papildinātību, lai izvairītos no ES kopējās teritoriālās attīstības stratēģijas sadrumstalotības. Tāpat tika uzsvērta komunikācijas nozīme ar nozaru politikas veidotājiem nacionālā un ES līmenī, lai panāktu lielāku saskaņotību starp dažādiem atbalsta pasākumiem pilsētu attīstībai.
Latvija atbalstīja Rumānijas prezidentūras izstrādāto deklarāciju un izteica gatavību sniegt atbalstu turpmākajām ES Padomes prezidējošajām valstīm darbā pie jaunās Leipcigas hartas pārskatīšana, tajā skaitā daloties ar informāciju par Latvijas pilsētām aktuāliem izaicinājumiem un iespējamiem rīcības virzieniem to pārvarēšanai.
Galvenais Pilsētprogrammas ieviešanas instruments ir brīvprātīgas Partnerības, ko veido ap 12 tematiskajām prioritātēm, izpētot to aktuālākās problēmas un nākot klajā ar iespējamiem uzlabojumiem. Partnerībām jāizstrādā un jāīsteno konkrēts darbības plāns, sniedzot priekšlikumus labākam regulējumam, finansējumam, kā arī labākai zināšanu un pieredzes apmaiņai. Partnerību sastāvā ietilpst pilsētas, ES dalībvalstis, Eiropas Komisija, Eiropas institūcijas un eksperti. Līdzdalība Partnerībā ir brīvprātīga un atvērta visiem, kas ieinteresēti aktīvā līdzdalībā un ir gatavi uzņemties saistības un veltīt atbilstošus resursus. Latvijai ir iesaistījusies sešās ES Pilsētprogrammas partnerībās, sniedzot ieguldījumu politiku atbalsta pasākumu pilnveidošanā pilsētu izaugsmes veicināšanai.
[1] Deklarācija ir rekomendējoša.
