Tieslietu padome 3.jūnijā izvērtēja Tieslietu ministrijas sagatavoto konceptuālo ziņojumu „Par ekonomisko lietu tiesas izveidi” un atzina, ka šādas tiesas izveides nepieciešamais pamatojums ne tikai netiek saistīts ar pēdējos gados veikto tiesu sistēmas reformu rezultātiem, bet arī nonāk ar tiem pretrunā. Pēdējo gadu laikā jau ir veiktas trīs būtiskas tiesu sistēmas reformas, kas vērstas uz tiesu darba kvalitātes paaugstināšanu, – pāreja uz tīro trīs instanču tiesu sistēmu, zemesgrāmatu tiesnešu integrācija vispārējās jurisdikcijas tiesās, kā arī tiesu teritoriālā reforma, apvienojot rajona (pilsētas) tiesas, tieši ar mērķi izveidot lielākas tiesas un tādējādi radīt priekšnoteikumus tiesnešu padziļinātai specializācijai.
Tieslietu padome atzīst tiesnešu padziļinātas specializācijas nepieciešamību sarežģītu lietu izskatīšanā, un tā ir iespējama esošās tiesu sistēmas ietvaros. Koncepcijā pausta tikai abstrakta ideja par to, ka specializācija varēs paātrināt lietu izskatīšanu un paaugstināt nolēmumu kvalitāti. Jaunā specializētās tiesas koncepcija ir pretrunā un rada nekonsekvenci ar iepriekšējā tiesu reformā ieviesto tiesnešu un atsevišķu esošo tiesu specializācijas modeli. Tieslietu padome norāda: pēctecības trūkums tieslietu sistēmas attīstības plānošanā neveicina tās stabilitāti un attīstību. Tieslietu ministrija tiek aicināta atturēties no turpmākām radikālām, pretrunīgām reformām.
Tieslietu padome norāda – koncepcijā nav ietverta ne problēmu cēloņu, ne seku adekvāta analīze.
Lai skatītu jautājumu par specializētas tiesas izveidi, ir jāveic nopietna un detalizēta to cēloņu analīze, kas rada problēmas, kuras iecerēts novērst. Ja kā problēma tiek norādīta ilgās tiesvedības krimināllietās, kas saistītas ar ekonomiskajiem noziegumiem un korupciju, tad primāri ir jāapzina šo problēmu cēloņi. Tieslietu padome min vairākus iespējamos iemeslus koncepcijā norādītajām problēmām, piemēram, lietu izmeklēšanas kvalitāte, apsūdzības kvalitāte, kā arī Kriminālprocesa likuma neefektīvais regulējums. Savukārt civillietās – nekvalitatīvi prasības pieteikumi, nekvalitatīvs advokātu vai tiesnešu darbs.
Tieslietu padomes ieskatā jaunveidojamā tiesa nespētu pienācīgi funkcionēt. Ņemot vērā līdzšinējo noslodzi un lietu skaitu, kā arī kriminālprocesa īpatnības, šāda tiesa Latvijas apstākļos varētu darboties, ja tajā būtu nevis septiņi tiesneši, kā tiek piedāvāts koncepcijā, bet ievērojami vairāk. Ja netiek atrisinātas lietas izskatīšanas ātrumu negatīvi ietekmējošas kriminālprocesa pamatproblēmas, tiesas darbs septiņu tiesnešu sastāvā faktiski tiks paralizēts jau ar 3–4 krimināllietām, kā rezultātā pārējo lietu, t.sk. civillietu, savlaicīga izskatīšana būs neiespējama. Savukārt novēršot šīs kriminālprocesuālās problēmas, kas ir samērā viegli izdarāms ar atbilstošiem likuma grozījumiem, tā dēvēto „smago” lietu izskatīšanas ātrumu var būtiski palielināt jau esošās tiesu sistēmas ietvaros.
Tieslietu padome vērš uzmanība arī uz iespējamu šādas specializētas tiesas korupcijas uztveres indeksa palielināšanās risku un korupcijas risku. Ar to tiesu sistēma saskārās 2018.gadā, kad presē tika aktualizētas maksātnespējas procesu problēmas tiesās. Tika pārmests, ka visas maksātnespējas lietas izskata vieni un tie paši pirmās instances tiesas tiesneši. Tika konstatēts, ka tā ir neizbēgama specializācijas blakne, jo katrā rajona (pilsētas) tiesā maksātnespējas lietas skatīja 2–4 šo lietu kategorijā specializējušies tiesneši. Specializētas tiesas gadījumā situācija būs identiska, jo, redzot, ka viena veida lietas skata neliels, ierobežots tiesnešu loks, sabiedrībai neizbēgami radīsies aizdomas par iespējamo korupciju. Šāds noslēgts, mazskaitlīgs tiesnešu loks ir arī korupciju veicinošs faktors.
Vienas specializētas tiesas izveide apgrūtinātu arī tiesas pieejamību valstī, turklāt radot ar lietu piekritību un nošķiršanu saistītas problēmas, piemēram, noziedzīgu nodarījumu kopības gadījumā, kad specializētās tiesas kompetencē ietilpst tikai viens no vairākiem saistītajiem noziedzīgiem nodarījumiem vai civilprasībām.
Tieslietu padome aicina izpildvaru un likumdevēju meklēt citus esošo finanšu un cilvēkresursu efektīvas izmantošanas risinājumus, virzoties uz mērķiem – profesionāla, efektīva tiesu sistēma, kvalitatīvi nolēmumi un tiesu prakses vienādošana. Pie šo mērķu sasniegšanas pēdējo gadu laikā ir pastiprināti strādāts tiesnešu apmācību un praktisko iemaņu nostiprināšanas programmās. Būtiski, ka šos jautājumus nedrīkst attiecināt tikai uz kādu īpašu lietu kategorijām. Latvijai kā sociāli atbildīgai valstij jānodrošina tiesiskums visos jautājumos.
