“Pēdējā laikā naudas atmazgāšanas novēršanas jomā esam darījuši daudz, it īpaši regulējuma pilnveidošanā – gan kļūstot par OECD dalībvalsti, ieviešot Eiropas Savienības normas, gan piedaloties MONEYVAL izvērtējuma procesā. Tagad mūsu darba kārtībā nākamais loģiskais solis ir institūciju rīcībspējas, sadarbības un efektivitātes attīstība, kā arī produktīva un ilgtspējīga finanšu sektora nostiprināšana,” konferences atklāšanā uzsvēra finanšu ministrs Jānis Reirs.
Konferences atklāšanā piedalījās arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kurš pauda: “Ir noslēdzies būtisks posms Latvijas ceļā uz efektīvu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un apkarošanu. Mēs esam spējuši īsā laikā mobilizēties un vienoties par neatliekamiem pasākumiem, un uzsākt to tūlītēju izpildi. Latvijas tiesību sistēma un tās likumi ir pietiekami kvalitatīvi, lai ieviestu nulles toleranci pret naudas atmazgāšanu. Šobrīd vairāk par visu ir nepieciešama likumu proaktīva un neatlaidīga izpilde, ko nodrošina gudri un mērķtiecīgi profesionāļi."
Apmācību programmas mērķis bija veicināt iesaistīto institūciju izpratni par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, padziļināt prasmes vairākās specifiskās jomās un ar praktisku projektu īstenošanu sekmēt lietu izmeklēšanu un pierādījumu iegūšanu. Kā galvenos ieguvumus no apmācībām dalībnieki ir atzinuši uzlabotu institūciju savstarpējo sadarbību, vienotu izpratni par legalizāciju un tās veidiem, kā arī vienotu izpratni par netiešo pierādīšanas metodi.
“Eiropas līmenī informācijas apmaiņas stiprināšana starp uzraudzības iestādēm ir svarīga, bet beidzot tā ir vērsta arī uz to, lai nodrošinātu, ka noziedznieki nevar iekļūt finanšu sistēmā. Turklāt, ja šādi noziegumi notiek, tie tiek arī pienācīgi izmeklēti. Tas nozīmē arī to, ka finanšu iestādes tiek stingri sodītas, ja to sistēmas neatbilst standartiem,” uzsver Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta dienesta ģenerāldirektors Mārtens Vervejs (Maarten Verwey)
“Manuprāt, lielākais ieguvums Latvijai ir domāšanas maiņa par to, kas ir naudas atmazgāšana. Lai turpinātu darbu pie regulējuma pilnveidošanas un it īpaši stiprinātu sadarbību, ir nepieciešama institūciju un sabiedrības gatavība. Tādas pieejas īstenošanai naudas atmazgāšanas novēršanā un apkarošanā, kas iesaista visas valdības struktūras, liels izaicinājums ir panākt uzticēšanos un pilnvērtīgi izmantot savstarpējās iespējas un kompetences,” norāda FIOD direktors Makiels Vinks (Machiel Vink).
Apmācībās kopumā piedalījās 747 dalībnieki no 14 dažādām institūcijām. Apmācību īstenošanu koordinēja Finanšu ministrija ar Valsts administrācijas skolas un Tiesu administrācijas organizatorisku atbalstu. Apmācību programmu un konferenci finansē Eiropas Savienība Strukturālo reformu atbalsta programmas ietvaros.
