1. ceturksnī bija 66,9 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 13,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada un par 0,2 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
Kopš 2008. gada 3. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (izņemot 2015. gada 1. ceturksni, kad tas bija vienāds). 2018. gada 4. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (6,9 %) par 0,3 procentpunktiem pārsniedza vidējo rādītāju ES (6,6 %). 1. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – 6,9 %. Igaunijā bezdarba līmenis bija 4,7 %, bet Lietuvā – 6,5 %.
Bezdarba līmenis Baltijas valstīs un vidēji Eiropas Savienībā pa ceturkšņiem
(procentos)
Eurostat datubāze, 2019. gada 1. ceturkšņa dati – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Darbaspēka apsekojums.
Ilgstošie bezdarbnieki
2019. gada 1. ceturksnī par 4,3 procentpunktiem palielinājies ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, īpatsvars bezdarbnieku skaitā, salīdzinājumā ar 2018. gada 1. ceturksni. Gada laikā tas pieaudzis no 39,4 līdz 43,7 %. Savukārt ilgstošo bezdarbnieku skaits saruka par 2,2 tūkstošiem, un 1. ceturksnī tas bija 29,3 tūkstoši.
Jauniešu bezdarbs
2019. gada 1. ceturksnī jauniešu bezdarba līmenis bija 13,5 %, kas ir par 1,2 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada, bet par 1,5 procentpunktiem augstāks nekā iepriekšējā ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 0,8 tūkstošiem.
1. ceturksnī no visiem bezdarbniekiem 8,7 tūkstoši jeb 13,1 % bija jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. To īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā gada laikā palielinājies par 1,3 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar 2018. gada 4. ceturksni – par 2,3 procentpunktiem.
1. ceturksnī 37,4 % no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, t.i. bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 62,6 % jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.
Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji
2019. gada 1. ceturksnī 30,8 % jeb 432,9 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, t.i. nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar 2018. gada 4. ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 2,5 tūkstošiem jeb 0,6 %, bet gada laikā samazinājies par 2,7 tūkstošiem jeb 0,6 %.
1. ceturksnī 11,7 tūkstoši jeb 2,7 % ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu. Salīdzinājumam gadu iepriekš šo ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju īpatsvars bija 3,1 %, bet 2018. gada 4. ceturksnī – 2,8 %.
1. ceturksnī Darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4,0 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,1 tūkstoti iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Darbaspēka apsekojuma rezultāti publicēti CSP datubāzē sadaļā „Bezdarbs” un “Ekonomiskā aktivitāte”.
