DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
22. maijā, 2019
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Kultūra

Jāņa Vādona krājuma “Klusuma forma” atvēršana Ojāra Vācieša muzejā

Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

28. maijā plkst. 18.00 Ojāra Vācieša muzejā (Ojāra Vācieša ielā 19) notiks krājuma “Klusuma forma” atvēršana. Piedalās redaktors Artis Ostups un dzejniece Daina Sirmā.

Dzejas krājums „Klusuma forma” ir dzejnieka Jāņa Vādona trešā grāmata pēc 2011. gadā iznākušā krājuma „Virve” un 2014. gada krājuma “Pagaidām iesāpas elpa”. Jaunajā krājumā iekļauti 2014.–2018. gadā sarakstītie dzejoļi, kas no vienas puses ļauj atpazīt J. Vādonam svarīgo tēmu turpinājumu, bet no otras – arī vairākas izmaiņas autora poētikā. Pēc rūpīgas dzejoļu atlases kompaktā grāmatas struktūra veidota trīs daļās. Ievērojamu grāmatas daļu veido cikli, kuros ir 4 līdz pat 14 dzejoļi, kļūstot par būtisku grāmatas saistvielu ne tikai krājuma organizācijas ziņā, bet mērķtiecīgi veidojot un izvēršot saturu un nozīmes, ar kurām autors strādā. Viena no nozīmīgākajām jaunajām tēmām ir attiecības ar bērnu. J. Vādons turpina t.s. stāstošās dzejas stilu. J. Vādona dzeja kļuvusi atvērtāka, tiešāka, taču joprojām viņu interesē noslēpums. Būtiska tēlainības daļu veidota saistībā ar glezniecību. Un nozīmīgs, daudzveidīgs krājumā ir klusums. Tāpat joprojām būtisks J. Vādona dzejā ir sievietes tēls. Dzejā ieskanas arī privātāki motīvi; tiešu un netiešu sasauksmju ar laikmeta un mūsdienu cilvēka aprisēm nav daudz; drīzāk meklējumi ir vispārīgās telplaika teritorijās.

Artis Ostups par krājumu “Klusuma forma”:

Jāņa Vādona jaunajā dzejoļu krājumā domāšanai ir īpašs raksturs. Tā ir tik nosvērta,

precīza un ietilpīga, ka jārunā par metodisku nodošanos kontemplāciai. Vienlaikus

Jāņa dzeja, kā man šķiet, ietver arī apziņu par poētiskās valodas robežām, kas

mūsdienu literatūrā kļūst par arvien retāku parādību. Un šī apziņa viņa darbu vērš

godīgu attiecībā pret cildeno ainavā, sāpīgo atmiņā un neizsakāmo tēlā.

Jānis Vādons (1979) ir dzejnieks un atdzejotājs, dzimis Kuldīgā, piedalījies Amandas Aizpurietes vadītajā Literārās akadēmijas dzejas meistardarbnīcā. Viens no dzejniekiem, kura dzeja savulaik visvairāk iespaidojusi Jāņa Vādona poētisko pasauli, ir Ojārs Vācietis. Literatūru viņš uztver kā sarunu par būtisko un atzīst, ka lasītājs ir tikpat svarīgs, cik rakstītājs.

Līdz šim Jānis Vādons, līdztekus jau minēto krājumu „Virve” un “Pagaidām iesāpas elpa” izdošanai, ir aktīvi publicējies literatūras periodikā („Latvju Teksti”, „Kultūrzīmes”, „Jaunā gaita”, satori.lv, “Domuzīme”, punctummagazine.lv.) Jānis Vādons ir arī atdzejojis krievu dzejnieku Josifu Brodski, Izraēlas dzejnieku Amiru Oru, amerikāņu dzejnieku Edvardu Hiršu. Pirmais dzejas krājums „Virve” nominēts Literatūras gada balvai debijā.

Jaunais Jāņa Vādona krājums ir nākamais pieturpunkts viņa dzīves un dzejas ceļā. Krājums apliecina nopietnu darbu un dziļumvirzienu. (Artis Ostups)

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI