“Laika gaitā Privatizācijas aģentūras veiktās funkcijas ir mainījušās - valsts īpašuma objektu privatizācijas procesu organizēšana un veikšana vairs nav vienīgais tai uzdotais uzdevums. Šobrīd aģentūra veic arī citas funkcijas, piemēram, dzīvokļu īpašumu un valsts kapitāla daļu atsavināšanu, zemes izpirkuma līgumu administrēšanu. Ņemot vērā, ka privatizācijas process tuvojas noslēguma stadijai un aktīvo sertifikātu skaits mērāms ap 2,5 procentiem, ir būtiski aģentūras darbībā veikt izmaiņas, kas ļautu optimizēt izmaksas,” pēc sēdes sacīja Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs.
Paredzēts, ka likums turpmāk regulēs tikai valsts īpašumu privatizācijas kārtību un attiecīgi valsts īpašumu privatizācijas institūcijas tiesības, pienākumus un finansēšanas kārtību, nevis Privatizācijas aģentūras kā valsts akciju sabiedrības darbību un pārvaldību.
Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs informēja, ka Ekonomikas ministrijai līdz 30.novembrim jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi, kas precizētu turpmāko Privatizācijas aģentūras darbības virzienu, domājot par iestādes optimizāciju.
Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl trešajā – galīgajā - lasījumā jāskata Saeimā. Tautsaimniecības komisija atbalstīja saistītos grozījumus likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, “Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu novērtēšanas kārtību”, “Par zemes privatizāciju lauku apvidos,” “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”, “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” un grozījumus “Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”.
