DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
30. aprīlī, 2019
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

Lai Latvija kļūtu par CERN dalībvalsti, valdībai jau maijā jāskata IZM informatīvais ziņojums

Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Lai Latvija kļūtu par Eiropas Kodolpētniecības centra (CERN) dalībvalsti, jau maijā valdībai jāapstiprina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais un atjaunotais informatīvais ziņojums par nepieciešamo finansējuma apjomu un iestāšanās grafiku, pie šāda lēmuma, klātesot politiķiem, atbildīgo ministriju ierēdņiem, zinātniekiem un uzņēmējiem, nonāca eksperti Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) apaļā galda diskusijā, kas tika rīkota otrdien, 30.martā.

Lai arī IZM pirmo ziņojumu par dalību CERN sagatavoja jau 2018.gadā un tā paša gada septembrī iesniedza arī otru par finansējuma nepieciešamību turpmāka virzība nav notikusi dažādu apstākļu dēļ. Tas radīja bažas zinātniekiem un uzņēmējiem, kuri vēlas sadarboties ar organizāciju kā pētniecībā, tā arī iepirkumu organizēšanā, piedāvājot dažādas preces un pakalpojumus.

CERN sadarbojas tikai ar to valstu uzņēmējiem un zinātniekiem, kas ir asociētās vai pilntiesīgas dalībvalstis. LTRK padomes loceklis Normunds Bergs sacīja: “Ja mēs lietojam salīdzinājumus, tad šī organizācija ir zinātnieku olimpiskās spēles, kur ir jābūt pašiem labākajiem. Mēs vēlamies tur būt.” Arī citi klātesošie skaidroja, ka pašreiz nepieciešama politiskā griba un konkrēti lēmumi, lai Latvija būtu šajā ekskluzīvajā klubā.

Kā norādīja RTU Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centra direktors Toms Torims, tad process no brīža, kad tiek pieņemts lēmums par iestāšanos līdz tās noslēgšanai ir pietiekami garš, beigās arī paredzot Saeimas balsojumu par līguma ratifikāciju, jo CERN ir starptautiska organizācija. Tāpat arī finansējums pilnā apjomā būs nepieciešams tikai no 2021.gada, ja Latvija kļūs par dalībvalsti, līdz tam laikam iesaistoties ar daudz mazāku finansējumu. Saeimas deputāts Daniels Pavļuts, atbalstot dalību CERN, sacīja, ka šajā gadā dalībmaksu varētu lūgt piešķirt no budžeta neparedzētajiem gadījumiem, turpmāk iekļaujot to pamatbudžetā, plānojot nākamā gada valsts izdevumus. Tāpat viņš norādīja, ka trīs klātesošo partiju pārstāvji – Arvils Ašeradens no “Jaunās Vienotības”, Gatis Eglītis no “Jaunās Konservatīvās partijas” un viņš pats – noteikti spēs pārliecināt pārējo divu koalīciju partiju pārstāvjus par to, ka gan zinātne, gan uzņēmēji būs ieguvēji un finansējumu nepieciešams piešķirt.

Ņemot vērā to, ka CERN jau 60 gadus ir pasaulē lielākais un modernākais zinātniskās pētniecības centrs, kas atrodas Šveicē un ir pārstāvēts ar 23 dalībvalstīm, arī Latvijai būtiski šai organizācijai pievienoties, jo no tā ir investīcija gan izglītībā, gan zinātnē, gan biznesā, kas atmaksāsies jau īsā laika posmā.

LTRK un RTU rīkotajā apaļā galda diskusijā piedalījās: Daniels Pavļuts (Attīstībai/Par!), Normunds Bergs (SAF Tehnika), Toms Torims  (RTU/CERN), Gatis Bažbauers (RTU), Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība), Vladimirs Gostilo (Baltic Scientific Instruments), Ingars Eriņš (RTU), Mārcis Auziņš (Latvijas Universitāte), Aldis Gulbis (DATI Group) Jānis Mažeiks (Ārlietu ministrija), Aija Rūse  (RTU), Gatis Eglītis  (Jaunā Konservatīvā partija), Jurģis Poriņš (RTU), Andis Sproģis (Primekss), Jānis Irbe (DATI Group), Kalvis Kravalis  (RTU), Kaspars Karolis (Izglītības un Zinātnes ministrija), Jānis Paiders (Izglītības un Zinātnes ministrija), Maija Radziņa (Rīgas Stradiņa universitāte), Mārtiņš Jansons (Ekonomikas ministrija), Aigars Rostovskis (LTRK prezidents).

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI