Konsolidētā pašvaldību budžeta ieņēmumi šā gada pirmajā ceturksnī veidoja 719,5 milj.eiro, kas ir par 100,4 milj.eiro jeb 16,2% vairāk kā attiecīgajā periodā pērn. Lielāko pieaugumu nodrošināja valsts transferti, kas ir auguši par 76,9 milj.eiro jeb 43,8%. Par 47,3 milj.eiro auguši valsts transferti ES fondu projektu realizācijai. Pieaugumu valsts transfertiem nodrošināja pedagogu darba samaksas paaugstināšana ar 2018.gada 1.septembri, kā arī speciālā dotācija, kas pašvaldībām tika piešķirta, lai kompensētu negūtos ienākumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumiem, kas uzrāda lēnāku pieauguma tempu nodokļu reformas rezultātā. 2019.gadā speciālā dotācija paredzēta 86,5 milj.eiro apmērā.
Nodokļu ieņēmumi šā gada pirmajā ceturksnī auguši par 19,9 milj.eiro jeb 5%, sasniedzot 416,5 milj.eiro. Pieaugumu nodrošināja IIN un nekustamā īpašuma nodokļu ieņēmumi, kas attiecīgi auguši par 10,7 milj.eiro jeb 3,4% un 8,8 milj.eiro jeb 11,3%. IIN ieņēmumu izpildi ietekmēja 2018.gada 1.janvārī pieņemtā nodokļu reforma, kuras ietvaros ar 2019.gada 1.janvāri tika paaugstināts diferencētais neapliekamais minimums (līdz 230 eiro), neapliekamais minimums pensionāriem (līdz 270 eiro), kā arī atvieglojums par apgādājamo (līdz 230 eiro). Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta operatīvajiem datiem, šā gada pirmajā ceturksnī iedzīvotāji aktīvi iesnieguši gada ienākuma deklarācijas, kā rezultātā pirmajā ceturksnī iedzīvotājiem tika atmaksāta IIN pārmaksa 56,7 milj.eiro apmērā, kas ir par 13,1 milj.eiro jeb 30,1% vairāk kā attiecīgajā periodā pērn. Šā gada 3.aprīlī tika pieņemts likums “Par valsts budžetu 2019.gadam”, kurā tāpat kā iepriekš tika noteikts garantētais IIN ieņēmumu procentuālais sadalījums pa ceturkšņiem, kurš atbilstoši IIN izpildei pirmajā ceturksnī tika sasniegts. Neskatoties uz ievērojamo pieaugumu, secinājumus par nekustamā īpašuma nodokļa izpildi varēs izteikt gada otrajā pusē.
Nenodokļu ieņēmumi pieauguši par 1,9 milj.eiro, sasniedzot 14,5 milj.eiro, savukārt pašu ieņēmumi pieauga par 1,0 milj.eiro, nodrošinot ieņēmumus 34,3 milj.eiro apmērā.
Konsolidētā pašvaldību budžeta izdevumi šā gada pirmajā ceturksnī sasniedza 577,4 milj.eiro, kas ir par 32,7 milj.eiro jeb 6% vairāk kā attiecīgajā periodā pērn. Lielāko pieaugumu nodrošināja kapitālie izdevumi, kas auguši par 11,1 milj.eiro jeb 14,8%, sasniedzot 86,1 milj.eiro. Kapitālos izdevumos veido izdevumi pamatfunkcijām un ES fondu projektu realizācijai. Ja ES fondu investīcijas, turpinoties veiksmīgai ES fondu projektu realizācijai, uzrādīja pieaugumu 18 milj.eiro, tad izdevumi pamatfunkcijām samazinājās par 6,9 milj.eiro, jo šā gada pirmajā ceturksnī pašvaldības, ievērojot pagaidu budžeta nosacījumus, nevarēja aizņemties finanšu līdzekļus jaunu kapitālo projektu uzsākšanai, izņemot ES fondu projektu realizācijai, bet varēja turpināt darbu pie iepriekš uzsāktajiem projektiem. Savukārt stājoties spēka likumam “Par valsts budžetu 2019.gadam”, pašvaldības ir tiesīgas aizņemties finanšu līdzekļus jaunu investīciju projektu realizācijai nodrošinot līdzfinansējumu un pārējos nosacījumus atbilstoši budžeta likumā noteiktajam.
Izdevumi subsīdijām un dotācijām auguši par 7,9 milj.eiro jeb 17,8%, sasniedzot 52,4 milj.eiro. Pieaugumu veicināja subsīdijas komersantiem, kas nodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumus. Izdevumi precēm un pakalpojumiem auguši par 7,1 milj.eiro jeb 5,1%, sasniedzot 145,8 milj.eiro. Savukārt izdevumi atalgojumam auguši par 5,3 milj.eiro jeb 2,1%, sasniedzot 254,7 milj.eiro. Pieaugumu izdevumiem atalgojumam nodrošināja pedagogu darba samaksas paaugstināšana ar 2018.gada 1.septembri.
Šā gada pirmajā ceturksnī naudas līdzekļu noguldījumu atlikums pašvaldībām sasniedzis 450,7 milj.eiro, kas ir par 115,5 milj.eiro vairāk kā 2018.gada beigās.
