Vispārējās valdības sektorā ietilpst visas valsts un pašvaldību budžeta iestādes, sociālās apdrošināšanas fonds un pēc EKS 2010 valdības sektora veidošanas kritērijiem atlasīti valsts un pašvaldību finansēti un kontrolēti komersanti.
Vispārējās valdības budžeta deficīts vai pārpalikums un parāds
|
2015 |
2016 |
2017 |
2018 |
|
|
Budžeta deficīts (-) vai pārpalikums (+), milj. eiro |
||||
|
Vispārējā valdība |
-331,4 |
16,2 |
-155,7 |
-295,4 |
|
Centrālā valdība |
-447,4 |
-15,4 |
-196,8 |
-319,6 |
|
Pašvaldības |
79,4 |
56,2 |
-49,4 |
-214,2 |
|
Sociālās apdrošināšanas fonds |
36,4 |
-24,6 |
90,5 |
238,4 |
|
Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pēc nominālvērtības gada beigās, milj. eiro |
8 953,3 |
10 091,6 |
10 806,8 |
10 608,0 |
|
Procentos pret IKP |
||||
|
Vispārējās valdības budžeta deficīts (-) |
-1,4 |
0,1 |
-0,6 |
-1,0 |
|
Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pēc nominālvērtības gada beigās |
36,8 |
40,3 |
40,0 |
35,9 |
Salīdzinājumā ar Valsts kases operatīvajiem naudas plūsmas datiem, kas par 2018. gadu uzrādīja valsts konsolidētā kopbudžeta deficītu 215,1 milj. eiro, CSP aprēķinātais budžeta deficīts atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai ir par 80,3 milj. eiro jeb 0,3 procentpunktiem no IKP lielāks.
Būtiskākās metodoloģiskās korekcijas ar pozitīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžetu:
- korekcija prasībām pret debitoriem (Valsts kases dati) – 156,6 milj. eiro jeb 0,5 % no IKP;
- Dienvidu tilta būvniecības izdevumu korekcija (Rīgas domes dati) – 26,8 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
- korekcija atvasināto finanšu instrumentu darījumu izslēgšanai (Valsts kases dati) – 21,2 milj. eiro jeb
- 0,1 % no IKP;
- korekcija ārvalstu finanšu palīdzības plūsmas sabalansēšanai (ārvalstu fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu dati) – 19,5 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
- noguldījumu garantijas fonda bilance (Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati) 18,5 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
- nodokļu korekcijas, izmantojot laika nobīdes metodi (Finanšu ministrijas aprēķins) – 8 milj. eiro jeb 0,03 % no IKP.
Vienlaikus ir veiktas arī korekcijas ar negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžetu:
- korekcija saistībām pret kreditoriem (Valsts kases dati) – 130,2 milj. eiro jeb 0,4 % no IKP;
- ieņēmumu no Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas korekcija (Valsts kases dati) – 81 milj. eiro jeb 0,3 % no IKP;
- uz vispārējās valdības sektoru pārklasificēto valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību bilance (CSP dati) – 50,7 milj. eiro jeb 0,2 % no IKP;
- vērtspapīru prēmijas korekcija emisijas gadā, lai nodrošinātu prēmijas atzīšanu ieņēmumos nākamajos gados līdz vērtspapīru dzēšanai (Valsts kases dati) – 44,2 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
- korekcija par 2. līmeņa pensiju shēmas līdzekļu nākotnes izmaksām (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati) – 22,9 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
- korekcija par valdības ieguldījumiem valsts un pašvaldību uzņēmumos (Valsts kases dati) – 5,5 milj. eiro jeb 0,02 % no IKP.
Vispārējās valdības budžeta deficīts vai pārpalikums sadalījumā pa apakšsektoriem
2015.–2018. gadā,
(procentos no IKP)
Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, samazinājās par 0,2 mljrd. eiro jeb 1,8 % un bija 10,6 mljrd. eiro.
2019. gada aprīļa notifikācijas aprēķinos izmantoti Finanšu ministrijas, Valsts kases, Valsts sociālās, apdrošināšanas aģentūras, CSP, Rīgas domes, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras un ārvalstu fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu dati.
Informāciju par visu ES dalībvalstu 2019. gada aprīļa notifikācijas rezultātiem Eiropas Savienības Statistikas birojs Eurostat publicēs 23. aprīlī.
Plašāka informācija par Vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda notifikāciju pieejama CSP mājaslapas sadaļā “Valdības finanses”.
