Diskusijā ar Portugāles un Montenegro kultūras ministriem – Grasu Fonseku (Graça Fonseca) un Aleksandaru Bogdanoviču (Aleksandar Bogdanovic), kā arī Albānijas Parlamenta pārstāvi Senidu Mesi (Senida Mesi) D.Melbārde paredzējusi uzsvērt kultūras un radošo nozaru pozitīvo ietekmi uz ekonomiku un cilvēka dzīves kvalitāti.
Kultūras un radošajām nozarēm ir ievērojama ekonomiskā ietekme, lai arī tā bieži netiek pienācīgi novērtēta. Saskaņā ar EUROSTAT datiem kultūras un radošās nozares veido 4,2% no Eiropas Savienības iekšzemes kopprodukta un rada 8,7 miljardu lielu tirdzniecības bilances pārpalikumu. Turklāt nodarbinātība kultūras sektorā no 2011. līdz 2016. gadam nepārtraukti ir pieaugusi, sasniedzot 8,4 miljonus nodarbināto. Daudziem Eiropas jauniešiem, tostarp Latvijā un Portugālē, darbs kultūras nozarē ir svarīgs karjeras sākumpunkts, jo 15-29 gadus vecumu sasniegušo cilvēku nodarbinātība kultūrā ir proporcionāli lielāka nekā ekonomikā kopumā.
„Par spīti pierādījumiem, ka kultūras nozare rada pozitīvu ekonomisku pienesumu, es tomēr uzskatu, ka kultūra un radošums nav jāvērtē tikai ekonomiskā izteiksmē, jo to sociālā ietekme ir vēl svarīgāka. Kultūra padara mūs par to, kas mēs esam, tā veido mūsu identitātes – vietējās, nacionālās, Eiropas un pasaules. Tā rada piederības sajūtu valstij, veicina aktīvu pilsoniskumu un kopīgas vērtības. Tā vieno cilvēkus un palīdz būt par kopienas daļu. Tai piemīt spēja uzlabot dzīves un pārveidot sabiedrības – tā vistiešākajā mērā ietekmē mūsu dzīves kvalitāti,” savā uzrunā paredzējusi akcentēt D.Melbārde.
Ikgadējā Horasis globālā sanāksme ir viena no starptautiski zināmākajām pasaules biznesa un valsts pārvaldes līderu tikšanās reizēm, platforma, kurā izvērtēt līdzšinējo un veicināt turpmāko valstu sadarbību, veikto investīciju ietekmi un sekmēt ilgtspējīgu izaugsmi visā pasaulē. Šī gada Horasis tēma aplūko un analizē globalizācijas procesa radīto ieguvumus, to vairošanu.
