Apakškomisijas sēdē, uzrunājot klātesošos, Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele norādīja, ka spēkā esošais regulējums, kas attiecas uz Satversmes tiesu, no starptautisko standartu viedokļa neatbilst Satversmes tiesas tiesnešu statusam.
Satversmes tiesas tiesneša amatam nav tādu garantiju, kādas tās ir vispārējās jurisdikcijas tiesnešiem. Augstākās raudzes profesionāļi šajā amatā tiek ievēlēti uz desmit gadiem, taču nav garantiju, kas ļautu tiesnešiem neuztraukties par viņu turpmāko karjeru pēc pilnvaru termiņa beigām, sacīja I.Ziemele, piebilstot, ka Satversmes tiesas tiesneši un viņu iegūtas zināšanas ir resurss, kuru valstij vajadzētu izmantot savās interesēs, primāri, tiesu sistēmā, bet arī valsts pārvaldē.
I.Lībiņa-Egnere klātesošos informēja, ka 12.Saeimas sasaukuma laikā Tiesu politikas apakškomisija skatīja jautājumu par Satversmes tiesas tiesneša statusu. Apakškomisija uzdeva Tieslietu ministrijai sagatavot valdībā ziņojumu par iespējamiem normatīvā regulējuma risinājumiem, kā arī aicināja Tieslietu ministriju organizēt sanāksmes par Satversmes tiesas aktualizēto jautājumu.
Saeimas Juridiskā komisija 2018.gada septembrī saņēma Tieslietu ministra Dzintara Rasnača atbildes vēstuli, taču minētais ziņojums līdz valdībai nenonāca, sacīja apakškomisijas priekšsēdētāja. Tiesu politikas apakškomisija vienojās sagatavot vēstuli Tieslietu ministram Jānim Bordānam, lai vērstu uzmanību uz nepieciešamību turpināt risināt šo jautājumu šī gada ietvaros.
Satversmes tiesas neatkarība un tiesneša statusa nostiprināšana ir viena no Tiesu politikas apakškomisijas prioritātēm, sēdē sacīja apakškomisijas priekšsēdētāja un informēja, ka Saeimas Juridiskā komisija un Tiesu politikas apakškomisija drīzumā plāno doties izbraukuma sēdē uz Satversmes tiesu, lai turpinātu pārspriest aktuālos jautājumus.
