“Darba tirgū ir izteikts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares speciālistu trūkums. Tautsaimniecība attīstītās strauji, un izglītības sistēma netiek tai līdzi. Kritiski jāvērtē šobrīd pieejamo studiju programmu saturs. Mums ir vajadzīga spēcīga programma, kas ne vien atbilstu darba tirgus prasībām, bet arī nostiprinātu Latvijas kā mūsdienīga informācijas un komunikācijas tehnoloģiju studiju centra pozīcijas,” sacīja Izglītības komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.
IKT ir viena no straujāk augošajām un labāk apmaksātajām nozarēm valstī, un, lai nosegtu Latvijas nākotnes vajadzības, katru gadu šajā jomā vajadzētu ap 3000 absolventu, deputātus informēja EM Inovācijas departamenta direktore Elīna Branta.
Kā vēsta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotie dati, Latvijā IKT studiju programmas gadā absolvē ap 700 cilvēku. Lai gan studijas ik gadu uzsāk vairāk nekā 2000 jauniešu, daudzi pirmajos gados “atbirst” – daļai ir “robi” zināšanās no vidusskolas gadiem, kas kavē mācību procesu, savukārt citi atrod labi apmaksātu darbu nozarē un pārtrauc izglītības ieguves procesu.
Arī IKT nozares pārstāvji deputātiem uzsvēra, ka trūkst nepieciešamo speciālistu un nozare aktīvi iesaistās jaunu ekspertu sagatavošanā. Uzņēmumi palīdz ar stipendijām un piedalās arī jaunās Baltijas jūras reģiona IT izcilības programmas izveidē. Straujākai nozares attīstībai svarīgi piesaistīt arī studentus no ārvalstīm.
Baltijas jūras reģiona IT izcilības programma plānota kā starpdisciplināra izglītības programma, kurā eksaktās zinības apvienotas ar sociālajām, akcentējot arī praksē balstītas zinības. Tā iecerēta kā pirmā starpdisciplinārā studiju programma angļu valodā Baltijas jūras reģionā, akcentēja E.Branta. Programmas izveidē iesaistīta Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un Rīgas Biznesa skola sadarbībā ar Bufalo Universitāti Amerikas Savienotajās Valstīs.
Akūts ir jautājums par finansējumu mācībspēku apmācībai, kas nepieciešama, lai īstenotu konkurētspējīgu un mūsdienīgu programmu, uzsvēra EM Inovācijas departamenta direktore. Tam nepieciešams finansējums no valsts.
Kā akcentēja A.Ašeradens, tuvāko gadu laikā ir jānodrošina atbilstoši sagatavoti mācībspēki un starptautisku pieredzi un reputāciju ieguvuši profesori. Būtisks ir jautājums arī par pasniedzējiem vidusskolās, lai jaunieši būtu ne vien ieinteresēti uzsākt studijas IKT jomā, bet arī būtu tam atbilstoši sagatavoti.
Gan deputāti, gan nozares pārstāvji bija vienisprātis, ka IKT jomā līdz galam neizmantots potenciāls ir pieaugušo izglītībai, pārkvalifikācijas iespējām. Tāpat jāveicina aktīvāka sieviešu iesaiste IKT jomas profesijās.
Kā informēja A.Ašeradens, Izglītības komisija turpinās sekot šim jautājumam un aicinās IZM līdz rudenim izstrādāt plānu, kā veicināt studentu piesaisti IKT jomā un līdz ar to nodrošinātu nozari ar atbilstošiem profesionāļiem.
