Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa ir gandarīta par abu Kuldīgas novadam nozīmīgo būvju augsto novērtējumu konkursā. “Gan Kuldīgas restraurācijas centrs, gan tilts pāri Riežupei ir Kuldīgas novada iedzīvotājiem ļoti svarīgas būves. Ēka Baznīcas ielā 30, kurā nu pulcējas vecpilsētas iedzīvotāji, citi interesenti un arī tūristi, būtu aizgājusi bojā, ja tā netiktu atjaunota. Arī jauns tilts pāri Riežupei bija ļoti nepieciešams – gan tuvējās apkārtnes iedzīvotājiem, gan atpūtniekiem, lai varētu baudīt Riežupes dabas parka sniegtās iespējas pastaigām un riteņbraukšanai. Sirsnīgs paldies ikvienam, kurš piedalījās abu projektu īstenošanā – projektu vadītājiem, arhitektiem, būvniekiem, būvuzraugiem un pārējiem iesaistītajiem par no sirds un ar lielu atdevi paveikto darbu,” uzsver I. Bērziņa.
Kuldīgas restaurācijas centrs jaunajās telpās Kuldīgā, Baznīcas ielā 30 durvis vēra pērnā gada 16. novembrī. Tajā ik dienas darbojas vairāki restauratori, vienlaikus ēka ir kļuvusi par gana populāru tūrisma objektu. Ēka ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa “Kuldīgas pilsētas vēsturiskais centrs” un valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļa “Kuldīgas senpilsēta” daļa. Kuldīgas restaurācijas centrs tika izveidots 2010. gadā, bet līdz pērnā gada rudenim atradās citās telpās, kas laika gaitā bija kļuvušas par šauru.
Foto: Ričards Sotaks
Būvprojektu ēkas atjaunošanai izstrādāja SIA “Darbnīca A projekti” pieredzējušie arhitekti Aldis un Anita Orniņi. Būvdarbi norisinājās vairākās kārtās. Tā kā ēka bija cietusi ugunsgrēkā un atradās sliktā stāvoklī, vispirms bija nepieciešams veikt ēkas nesošo un norobežojošo konstrukciju atjaunošanu un restaurāciju, tāpat vajadzēja ēkai nostiprināt pamatus un uzlikt jumtu. Piesaistot līdzekļus no Centrālās Baltijas jūras reģiona programmas, restaurēja esošos logus, slēģus un durvis, kā arī pēc esošo parauga izgatavoja jaunus koka logus un durvis. Visbeidzot, ēkai atjaunoja fasāžu apmetumu, vadoties no esošo fragmentu paraugiem, ierīkoja pagalma lieveni un atjaunoja priekšnamu, pielietojot priekšnama un dēļu sienas demontētos fragmentus. Ēkas mansarda stāvu neizbūvēja, bet 1. stāvā veica iekštelpu apdari, saglabājot esošos sienu apmetuma un krāsojuma fragmentus, ierīkojot apdares un konstrukciju atsegumu parauglaukumus. Atbilstoši 19. gadsimta beigu stilistikai pirmajā stāvā ierīkoja koka grīdu, bet darbnīcas telpā, atsaucoties uz sākotnējo māla klonu, ierīkoja betona klonu. Vēl ēkas ārsienās un pārsegumos ierīkoja siltumizolāciju, telpās ierīkoja apkures un vēdināšanas sistēmu, kā arī inženierkomunikācijas. Būvdarbus ēkā veikušas 3 kompānijas – SIA “AB Būvniecība”, SIA “Būvfirma INBŪV” un pilnsabiedrība Konsorcijs RT-ALTE. Kopumā būvdarbi izmaksāja 433 tūkstošus EUR.
Iedzīvotāju un tūristu atzinību izpelnījies arī Rumbas pagasta Mežvaldē uzbūvētais jaunais gājēju un velobraucēju tilts pār Riežupi. Iepriekšējais tilts bija savu laiku nokalpojis, tāpēc vairs nebija izmantojams. Jaunu tiltu bija iespējams uzbūvēt, pateicoties Rumbas pagasta pārvaldes vadītājas Lijas Šēles uzrakstītajam projektam un saņemtajam ES LEADER programmas līdzfinansējumam 45 tūkstošu eiro apmērā. Pārējo nepieciešamo finansējumu piešķīra pašvaldība. Kopumā projekta īstenošana izmaksāja 182 tūkstošus eiro. Jaunais tilts ir 2,5 m plats un 42 m garš, tas tapa divus gadus. Tilta būvprojektu izstrādāja Baltijas mākslīgo būvju projektēšanas birojs “Vektors T”, bet būvdarbus veica SIA “Tilts”.
Šogad “Latvijas Būvniecības gada balvai 2018” desmit dažādās kategorijās bija pieteiktas 140 būves un objekti, kas nodoti ekspluatācijā aizvadītajā gadā. Interesanti, ka apgrozījums būvniecības nozarē pērnajā gadā Latvijā ir bijis ap diviem miljardiem eiro, tikmēr salīdzinoši maz 2018. gadā ekspluatācijā tikušas nodotas ražošanas centru būves un loģistikai paredzētas ēkas.
Balvas tika sadalītas šādās nominācijās: “Publiskās ārtelpas objekts”, “Fasāžu rekonstrukcija”, “Rekonstrukcija”, “Jauna dzīvojamā ēka”, “Sabiedriska ēka jaunbūve”, “Koka būve”, “Restaurācija”, “Jauna inženierbūve”, “Inženierbūve rekonstrukcija” un “Ražotnes un loģistikas centri”. Konkursa žūrijā darbojās Latvijas restauratoru biedrības pārstāvis Ronalds Lūsis, biedrības pārstāve, publiciste Agrita Lūse, mikroklimata eksperte Ērika Lešinska, būvuzraugs Leonards Dubkēvičs, arhitekts, kultūras ministra padomnieks Jānis Dripe, Nacionālā Kultūras mantojuma pārvaldes pārstāve Ligita Silkāne, arhitekts Jānis Lejnieks, koka būvju eksperts Kristaps Ceplis, inženierbūvju eksperts Kirils Loškarjovs, būvkonstrukciju projektētājs Kārlis Vilkaušs, būvuzraugs Jānis Zolbergs, un būvinženieris Igors Šenbergs.
