Latvijai stiprākās jomas digitālajā transformācija ir savienojamība, uzņēmējdarbības kultūra un IKT jaunuzņēmumi – šo jomu rezultāti ir virs vidējā ES līmeņa, secināts Eiropas Komisijas 2019.gada ziņojumā.1
Digitālā transformācija Latvijā novērtēta sekmīgi, īpaši attīstās ar IT saistītie pakalpojumi (īpaši publiskie IT pakalpojumi), kas 2018.gadā ir ievērojami uzlabojušies. Uzņēmumi arvien vairāk izmanto mākoņdatošanu un elektronisko informācijas apmaiņu, taču kopumā ar ES vidējiem rādītājiem, ir ierobežota.
ES valstu vidū Latvija ierindojas devītajā vietā digitālo publisko pakalpojumu jomā, savukārt uzņēmumu digitālo publisko pakalpojumu jomā – sestajā vietā. Progresu digitālo sabiedrisko pakalpojumu sfērā ir veicinājusi strauja e-pārvaldes pakalpojumu lietošana, kā arī atvērto datu pieejamība, kas nodrošina piekļuvi valsts pārvaldes datu kopām un metadatiem. Novērtējumā arī secināts, ka Latvija ierindojas augstā pozīcijā attiecībā uz piekļuvi valdības informācijai.
VARAM valsts sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Edmunds Beļskis: “Inovatīvu un progresīvu tehnoloģiju pielietošana valsts un pašvaldību pakalpojumu digitalizācijā var motivēt komercuzņēmējus un pārņemt valsts un pašvaldību piemēru digitālajās transformācijas jomā, tādējādi veicinot efektivitāti uzņēmējdarbībā un pārrobežu konkurētspēju.”
Digitālo pakalpojumu lietošanā Latvija ir novērtēta virs vidējā ES līmeņa, taču digitālo prasmju līmeni Latvijas sabiedrībā, kā norādīts pētījumā, nepieciešams pilnveidot.
Arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju izmanto interneta pakalpojumus, piemēram, interneta banku un e-pārvaldes iespējas. Valsts stratēģijas mērķis ir nodrošināt apmācību informācijas tehnoloģijās, kas ir pielāgota darba tirgus vajadzībām, iesaistīt šajā jomā jauniešus un izstrādāt modernus un interaktīvus mācību procesus.
Latvija ir atzīta par vienu no ES līderēm optiskās šķiedras un 4G izvēršanā. Latvijā lauku apvidos ir augstākais FTTP pārklājums ES (69%), un tai ir krietni lielāks pārklājums par ES vidējo NGA pārklājumu visā valstī (91 %). Tomēr turpina pārstāvēt būtisks pilsētu/lauku dalījums fiksētās platjoslas pārklājuma ziņā – 18 % lauku mājsaimniecību nav fiksētās platjoslas infrastruktūras.
Ir panākts progress attiecībā uz pārklājumu, izmantojot no ES sruktūrfondiem finansēto “vidējās jūdzes projektu”, lai izvietotu optiskos kabeļus un optiskā tīkla piekļuves punktus vietās, kurās patlaban nav piekļuves platjoslai un kurās nav plānota komerciāla izvietošana.
Turpmākai attīstībai ziņojumā ir noteiktas prioritārās investīciju vajadzības, lai izmantotu digitalizācijas sniegtās priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem un valdībai. Ar ziņojumu var iepazīties šeit.
1 Novērtējums par progresu strukturālo reformu īstenošanā, makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanā un koriģēšanā.
