Kā norādīts lēmumā, apsūdzētais laika periodā no 2017.gada līdz 2018.gadam ar viltu ieguva tiesības uz svešu mantu, proti, persona savā rīcībā ieguva viltotus darījumu apliecinošus dokumentus (pirkšanas - pārdošanas līgumus, nostiprinājuma lūgumus) un izkrāpa īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Limbažu rajonā. Pirkšanas – pārdošanas līgumā tika norādīts, ka apsūdzētais it kā veicis apmaksu 10 000 EUR apmērā cietušajai personai par nekustamo īpašumu. Lai izkrāptu tiesības uz svešu nekustamo īpašumu un nekustamo īpašumu, apsūdzētais izmantoja viltotus dokumentus, kuros bija viltoti cietušās personas paraksti, kā arī notāra paraksti un zīmogs.
Apsūdzētais izkrāpto īpašumu pārdeva trešajai personai par 160 000 EUR apmērā, saņemot vairākus bezskaidras naudas pārskaitījumus par nekustamā īpašuma realizēšanu trešajai personai. Apsūdzētais apzinoties, ka esošie finanšu līdzekļi ir noziedzīgi iegūti, tos lielā apmērā legalizēja, izņemot vairākos paņēmienos skaidrā naudā no bankas konta, kurš tieši tika atvērts minēto noziedzīgu darbību veikšanai.
Pirmstiesas izmeklēšanas laikā izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu, lai savlaicīgi atrisinātu mantiskos jautājumus, piemēroja procesu par noziedzīgi iegūtu mantu un izkrāptais nekustamais īpašums tika atgriezts cietušajai personai.
Ar šādām savām noziedzīgām darbībām, apsūdzētais izdarīja noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā, 195.panta trešajā daļā un 275.panta otrajā daļā.
Lieta nodota izskatīšanai Vidzemes rajona tiesai.
Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
