Uzrunājot LTRK Padomes locekļus, ministrs pauda, ka pašreiz, diemžēl, prioritāte ir elektrības rēķinu cenu samazināšana, meklējot risinājumus obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai, kā to uzdevusi Saeima, kā arī izvērtējot sadales un pārvades izmaksas, kas arī veido lielu daļu no gala tarifa. Ņemot vērā to, ka līdz 31.martam jāatrod visiem pieņemams un juridiski korekts risinājums, tad R.Nemiro aicināja iniciatīvas jauniem regulējumiem un izmaiņām, kas veicinātu ekonomikas izaugsmi, iesniegt pēc šī termiņa jeb no aprīļa.
Uzņēmēji norādīja, ka konkurētspēju iespējams celt caur nodokļu regulējuma izmaiņām un darbaspēka izmaksu samazināšanu, kas pašreiz ir vislielākās starp Baltijas valstīm, ņemot vērā kā pašus nodokļus, tā arī virsstundu apmaksas kārtību, utt. Ņemot vērā arī to, ka potenciālie investori vairs neizvēlas savu bāzes vietu tikai pēc valsts nosaukuma, bet gan skrupulozi rēķinot izmaksas, tad būtiski domāt par to, kā Latvijai kļūt pievilcīgākai starptautiskā vidē, lai piesaistītu papildu finansējumu un radītu jaunus uzņēmumus. LTRK regulāri norāda, ka ekonomikas izaugsmi būs iespējams nodrošināt tikai tad, ja palielināsies kompāniju skaits jeb nodokļu maksātāju skaits. “Ja gribam dzīvot labklājīgā valstī, tad jāaudzē ekonomika tā, lai varam atļauties vairāk tērēt kā izglītībai, tā veselībai, drošībai un citām jomām. Pagaidām, kamēr šis mērķis nav piepildījies, biežāk nodarbojamies ar nepietiekošo līdzekļu pārdali, taču vajag vairāk pelnīt!” saka LTRK prezidents A.Rostovskis.
Tāpat LTRK Padomes locekļi pauda, ka arvien lielākas problēmas rada patlaban esošā izglītības sistēma, kur jaunieši izvēlas nemācīties fiziku, ķīmiju un bioloģiju, nekārtojot noslēdzošos vidusskolas eksāmenus šajās jomās, tādēļ trūkst talantīgu inženieru, kuri palīdzētu attīstīt Latvijas tautsaimniecību. Ekonomikas ministrs apliecināja, ka ir plānots veikt esošo augstākās izglītības programmu izvērtējumu, sasaistē ar Nodarbinātības Valsts aģentūras paveikto un atdevi, tādējādi saprotot tirgus pieprasījumu un piedāvājumu. R.Nemiro sacīja, ka vispirms “nepieciešams saprast, kurā punktā esam, lai pēc tam rastu risinājumus”.
Uzņēmēji aicināja arī ministru sarunu ceļā rast risinājumus par Eiropas Savienības realizēto projektu birokratizācijas mazināšanu, kas pašreiz uzņēmējiem aizņem ļoti daudz laika, bet ne vienmēr prasības ir samērojamas un pamatotas.
LTRK Padomes locekļi vienojās, ka jāturpina uzsāktais Ekonomikas ministrijas darbs pie mazo uzņēmumu formu regulējuma uzlabošanas, lai tādējādi netiktu radīti lieki riski gan nodokļu nomaksas, gan sociālās apdrošināšanas jomās.
Uzņēmēji ar ekonomikas ministru vienojās, ka arī turpmāk nepieciešams strādāt kopā, lai veicinātu ekonomikas attīstību un uzņēmēju konkurētspējas celšanu Baltijas un Eiropas reģionā.
