„Jaunietis bez profesijas un ar neskaidru profesionālās nākotnes redzējumu ir visvairāk pakļauts bezdarba riskam, tāpēc viens no mūsu svarīgākajiem uzdevumiem ir bijis palīdzēt iekļauties darba tirgū tiem jauniešiem, kuriem nebija darbam nepieciešamo zināšanu un prasmju, vai arī profesija bija, bet nebija darba pieredzes. Izmantojot individuālo pieeju, profilēšanas metodi, karjeras konsultanta un citu nepieciešamo speciālistu palīdzību, jaunietim bezdarbniekam tika piedāvāti tieši viņam vispiemērotākie apmācību vai nodarbinātības pasākumi. Ar projekta atbalstu iegūtās zināšanas, prasmes, iemaņas un darba pieredze padarīja jauniešus konkurētspējīgus darba tirgū un veicināja darba atrašanu visdažādākajās tautsaimniecības nozarēs. Projekta mērķis ir sasniegts – jauniešu bezdarbs Latvijā ir būtiski samazinājies,” komentē NVA direktore Evita Simsone.
2014.gada sākumā NVA bija reģistrēti 19003 bezdarbnieki vecumā no 15 līdz 29 gadiem jeb 20,4% no reģistrēto bezdarbnieku kopskaita: 8873 jaunieši bezdarbnieki vecumā no 15 līdz 24 gadiem un 10130 bezdarbnieki vecumā no 25 līdz 29 gadiem. Savukārt 2019.gada sākumā NVA bija reģistrēti 9584 bezdarbnieki vecumā līdz 29 gadiem jeb 16,1% no reģistrēto bezdarbnieku kopskaita: 3445 jaunieši bezdarbnieki vecumā no 15 līdz 24 gadiem un 6139 bezdarbnieki vecumā no 25 līdz 29 gadiem. Piecu gadu laikā, kopš tika īstenots projekts, kopumā pastāvīgā darbā ir iekārtojušies 99226 NVA reģistrētie bezdarbnieki vecumā līdz 29 gadiem, to skaitā 42942 jaunieši bezdarbnieki vecumā līdz 24 gadiem.
“To iemeslu vidū, kas traucē jauniešiem atrast darbu, ir pamatotas karjeras izvēles grūtības, profesionālās kvalifikācijas, darba prasmju un zināšanu trūkums, neatbilstošs darba tirgus prasībām svešvalodu zināšanu līmenis, kā arī darba attiecību tiesisko aspektu nepārzināšana, kas ietver nelegālās nodarbinātības riskus. Tāpēc, īstenojot projektu, svarīgi bija apzināties šos iemeslus un piedāvāt tādu pakalpojumu klāstu, kas jauniešiem palīdzētu pārvarēt bezdarbu veicinošus faktorus, kļūt par konkurētspējīgiem spēlētājiem mūsdienu darba tirgū un pēc iespējas ātrāk tajā iesaistīties vai atgriezties. Viens jaunietis varēja iesaistījās vairākos viņam nepieciešamajos projekta pasākumos un aktivitātēs, saņemot komplekso atbalstu,” skaidro projekta vadītāja Laima Mirzojeva.
Projekta “Jauniešu garantijas” karjeras konsultanti sniedza 168677 individuālās un grupu konsultācijas, palīdzot jauniešiem noskaidrot profesionālās dotības, spējas, piemērotāko profesiju un tās apguves iespējas, sniedzot atbalstu darba meklēšanas jautājumos, kā arī daudziem jauniešiem piedāvājot piemērotas vakances darba attiecību uzsākšanai.
47 104 bezdarbnieki vecumā no 15 līdz 29 gadiem piedalījās projekta konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos - apmeklēja individuālas un grupu konsultācijas, kursus un lekcijas darba tirgum nepieciešamo pamatprasmju un iemaņu apguvei.
Vairāk nekā puse (15068) projekta ilgtermiņa pasākumu dalībnieku bija iesaistījušies mācībās, apgūstot jaunu profesiju vai pilnveidojot savas profesionālās zināšanas un prasmes, 2323 jaunieši piedalījās nākotnes profesijas izvēles pasākumā “Darbnīcas jauniešiem”, 506 gados jauni bezdarbnieki ar profesionālo vai augstāko izglītību ir ieguvuši pirmo darba pieredzi pie darba devējiem, 1950 strādāja subsidētajās darba vietās, bet 4315 veica darbu sabiedrības labā nevalstiskajās organizācijās. 290 bezdarbnieki vecumā līdz 29 gadiem izmantoja iespēju iesaistīties uzņēmējdarbības un pašnodarbinātības atbalsta pasākumā un izstrādāt biznesa plānus, 86 labāko un dzīvotspējīgāko biznesa plānu autori saņēma arī NVA finansiālo atbalstu biznesa idejas īstenošanai. Kopējais bezdarbnieku vecumā līdz 29 gadiem dalību skaits projekta „Jauniešu garantijas” ilgtermiņa pasākumos bija 24453. Jāpiebilst, ka gandrīz 4 tūkstoši projekta dalībnieku izmantoja NVA reģionālās mobilitātes atbalstu nokļūšanai līdz mācību vai darba vietai.
Izmantojot projekta „Jauniešu garantijas” piedāvātās neformālās izglītības iespējas, jaunieši visbiežāk ir izvēlējušies nostiprināt savas valodu prasmes, kā arī attīstīt datorprasmes. Lauku reģionos daudzi jaunieši ieguva lauksaimniecībā pieprasīto traktortehnikas vadītāja kvalifikāciju.
Izvērtējot aktuālākās profesionālās apmācību programmas, NVA dati liecina, ka jauniešu intereses ir bijušas ļoti dažādas: apgūto profesiju topā ir tādas darba tirgū pieprasītas profesijas kā lietvedis, projekta vadītājs, metinātājs, klientu apkalpotājs, konditora palīgs, apsargs, aprūpētājs, mazā biznesa organizators un citas.
Ar projekta „Jauniešu garantijas” atbalstu iegūstot pirmo darba pieredzi, daudzi jaunieši ar profesionālo un augstāko izglītību strādāja tādās profesijās kā pavārs, grāmatvedis un grāmatveža palīgs, lietvedis, viesmīlis, autoatslēdznieks, biroja administrators, galdnieks un citās. Subsidētajās darba vietās jaunieši bezdarbnieki bija nodarbināti tādās profesijās kā palīgstrādnieks, pārdevējs konsultants, veikala pārdevējs, interešu pulciņa audzinātājs, datu ievades operators, interešu pulciņa audzinātājs, apkopējs, lopkopis un citas. Attīstot darba iemaņas nevalstiskajās organizācijās, jaunieši bezdarbnieki veica darbu sabiedrības labā, strādājot, piemēram, par kultūras pasākumu organizatoriem, projekta koordinatoriem, projekta vadītāju asistentiem, biroja administratoriem, jaunatnes lietu speciālistiem, asistentiem personām ar invaliditāti, skolotāja palīgiem, bērnu aprūpes darbiniekiem, sociālās palīdzības organizatoriem, sociālajiem aprūpētājiem, sociālajiem rehabilitētājiem u.c.
“Lai arī ES fondu projekts jauniešu nodarbinātības veicināšanai “Jauniešu garantijas” ir noslēdzies, NVA arī turpmāk palīdzēs jauniešiem bezdarbniekiem iekļauties darba tirgū, piedāvājot viņiem nepieciešamos pakalpojumus citu NVA īstenoto ESF projektu un pasākumu ietvaros,” uzsver NVA direktore Evita Simsone.
Informācija par projektu: http://www.nva.gov.lv/index.php?cid=2&mid=511&txt=4159
