Jau pirmajā Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta darba sēdē 2019. gada 29. janvārī ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro sniedza informāciju par uzsākto darbu pie Saeimas 2019. gada 10. janvāra lēmuma īstenošanas attiecībā uz OIK atcelšanu ar 2019. gada 31. martu. Sēdē ministrs informēja par konsultāciju procesu ar iesaistītajām pusēm un Eiropas Komisiju, kā arī nepieciešamību veikt neatkarīgas trešās puses izvērtējumu par OIK atcelšanas tiesiskumu, ņemot vērā minēto Saeimas lēmumu.
Ministru kabineta sēdē šodien, 12. februārī, Ekonomikas ministrija informēja valdību par neatkarīga trešās puses izvērtējuma par obligātā iepirkuma mehānisma atcelšanu un izmaksātā atbalsta atgūšanu tiesiskā ceļā būtību un jautājumiem, par kuriem tiks lūgts sniegt juridisku vērtējumu. Ministrija nekavējoties noslēgs līgumu ar ZAB “Ellex Klavins”, kas tirgus izpētes ietvaros iesniedza piedāvājumu ar zemāko cenu un pauda gatavību minēto izvērtējumu veikt divu nedēļu laikā no līguma noslēgšanas brīža. Plānotā līguma summa – 8712 EUR (bez PVN).
Izvērtējuma ietvaros ministrija lūgs viedokli par to:
- vai atbalsta piešķiršana elektroenerģijas ražotājiem valsts atbalsta shēmas atjaunojamo energoresursu enerģijas un koģenerācijas ražošanai ir uzskatāma par atbilstošu Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām,ņemot vērā saskaņojumu ar Eiropas Komisiju 2017. gada aprīlī?
- vai tiesiski ir iespējama izmaksātā atbalsta pilnīga vai daļēja atgūšana, nepārkāpjot tiesības uz īpašumu un tiesisko paļāvību? Ja izvērtējumā tiek konstatēts, ka tas ir iespējams, ministrija lūdz izvērtēt arī tiesiskos instrumentus izmaksātā atbalsta pilnīgai vai daļējai atgūšanai, kā arī izvērtējumu par tiesvedības riskiem atbalsta pilnīgas vai daļējas atgūšanas gadījumā, iekļaujot gan šādas atgūšanas atbilstību starptautiskiem līgumiem, ar kuriem tiek aizsargāti ieguldījumi Latvijā, gan atbilstību Satversmei. Vienlaikus esam lūguši izvērtējumā iekļaut arī ārvalstu tiesu praksi līdzīgās lietās;
- vai tiesiski ir iespējama atbalsta pārtraukšana ar 2019. gada 31. martu? Ja tiek konstatēts, ka tas ir iespējams, ministrija lūdz izvērtēt risinājuma atbilstību Satversmei, kā arī atbilstību starptautiskiem līgumiem, ar kuriem tiek aizsargāti ieguldījumi Latvijā, izvērtējumā iekļaujot arī ārvalstu tiesu praksi līdzīgās lietās.
Tirgus izpētes ietvaros ministrija lūdza iesniegt piedāvājumus 10 zvērinātu advokātu birojiem: ZAB “Ellex Klavins”, ZAB “KPMG”, ZAB “Trinity”, ZAB “Glimstedt”, ZAB “Cobalt”, ZAB “TGS”, ZAB “Sorainen”, ZAB “Eversheds Sutherland Bitāns”, ZAB “PWC Legal” un ZAB "Kronbergs & Čukste", apzinoties, ka šiem komersantiem bijusi pieredze līdzvērtīgu izvērtējumu veikšanā. Lūdzot iesniegt piedāvājumus, ministrija lūdza komersantiem apliecināt, ka piesaistītie eksperti uz piedāvājuma iesniegšanas brīdi nesniedz un līguma darbības laikā nesniegs konsultācijas energoapgādes komersantiem par Elektroenerģijas tirgus likuma 28, 28.1, 29., 29.1 un 30.pantu izpratnē iespējamo labumu gūšanu, kā arī nav īpašnieki, valdes locekļi, nodarbinātās personas un tiem tieši vai pastarpināti nepieder kapitāldaļas komersantā, kas saņem valsts atbalstu saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 28, 28.1, 29., 29.1 un 30.pantu.
Minēto neatkarīgas trešās puses izvērtējumu līdztekus ar citiem konsultāciju procesā saņemtajiem vērtējumiem Ekonomikas ministrija izmantos normatīvo aktu sagatavošanā, lai izpildītu Saeimas lēmumu.
Kā zināms, Saeima šā gada 10. janvāra sēdē uzdeva Ekonomikas ministriju steidzami izstrādāt tiesību aktus obligātā iepirkuma komponentes atcelšanai no 2019. gada 31. marta ar mērķi samazināt elektroenerģijas izmaksas visiem Latvijas patērētājiem. Saeima aicināja Ekonomikas ministriju ievērot tiesiskuma principus un, izstrādājot obligātā iepirkuma komponentes atcelšanas risinājumus, nepieļaut šo maksājumu veikšanu no citiem finanšu avotiem, to pārveidi par cita veida maksājumiem, kā arī mainīt attiecīgo maksājumu nosaukumu. Saeima aicināja izbeigt Latvijas iedzīvotājiem netaisnīgu, uz atsevišķu personu interešu atbalstu vērstu režīmu.
