Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājās par 3,0 %

Patēriņa cenu pārmaiņas
(procentos pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi)

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada janvārī bija par 6,9 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 5,6 %, bet pakalpojumiem – par 10,2 %.

Patēriņa cenu pārmaiņas
(procentos pret 2015. gada vidējo)

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada janvārī, salīdzinot ar 2018. gada janvāri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, atpūtas un kultūras grupai, veselības aprūpei.

Patēriņa grupu ietekme uz kopējo patēriņa cenu indeksu gada laikā
(procentpunktos)

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 1,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+11,0 %). Gada laikā cenas pieauga arī svaigiem dārzeņiem (+7,6 %), augļu un dārzeņu sulām (+9,7 %), kartupeļiem (+14,6 %), miltiem un citiem graudaugiem (+6,0 %), žāvētiem augļiem un riekstiem (+9,0 %), liellopu gaļai (+10,4 %), šokolādei (+2,8 %), sviestam (+3,5 %). Savukārt lētāki kļuva svaigi augļi (-2,9 %), kā arī, gada laikā samazinoties cenām pasaules tirgos, kafija (-3,7 %) un cukurs (-10,2 %). Cenu kritums bija žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (-1,5 %), olām (-4,9 %), mājputnu gaļai (-2,1 %), pienam (-3,1 %).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 7,8 %. Alkoholisko dzērienu cenas pieauga par 6,6 %, sadārdzinoties alum un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Tabakas izstrādājumu cenas kāpa vidēji par 9,9 %.

Gada laikā ar mājokli saistītās preces un pakalpojumi sadārdzinājās par 7,0 %. Dārgāka kļuva elektroenerģija, dabasgāze, cietais kurināmais, ūdensapgāde, atkritumu savākšana, mājokļa īres maksa, siltumenerģija, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, kanalizācijas pakalpojumi.

Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 2,4 %, ko galvenokārt veidoja cenu kāpums zobārstniecības pakalpojumiem. Dārgāki kļuva arī ārstu speciālistu pakalpojumi un farmaceitiskie produkti.

Atpūtas un kultūras grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,5 %. Dārgāka kļuva televīzijas abonēšanas maksa, barība lolojumdzīvniekiem, ziedi.

Restorānu un viesnīcu pakalpojumu vidējais cenu līmenis pieauga par 4,2 %. Cenu pieaugumu galvenokārt noteica ēdināšanas pakalpojumi, tai skaitā vidējais cenu līmenis palielinājās restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem par 4,6 %, ēdnīcu pakalpojumiem – par 4,4 % un ātrās ēdināšanas pakalpojumiem – par 3,8 %.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija dīzeļdegvielai, apģērbiem, telekomunikāciju pakalpojumiem, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumiem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, auto gāzei. Savukārt vidējais cenu līmenis samazinājās benzīnam un pasažieru aviopārvadājumiem.

Cenu pārmaiņas un svari patēriņa grupās
(procentos)

Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 0,5 %

2019. gada janvārī, salīdzinot ar 2018. gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,5 %. Precēm cenas pieauga par 0,5 % un pakalpojumiem – par 0,3 %. Lielākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Cenu pārmaiņas janvārī
(procentos pret iepriekšējo mēnesi)

Patēriņa grupu ietekme uz kopējo patēriņa cenu indeksu mēneša laikā
(procentpunktos)

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis pieauga par 0,7 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem augļiem (+5,6 %), svaigiem dārzeņiem (+2,7 %), maizei (+2,6 %), šokolādei (+4,6 %), svaigām vai atdzesētām zivīm (+6,9 %), cukuram (+3,1 %), sviestam (+2,2 %). Savukārt lētāks bija piens (-2,7 %), jogurts (-1,8 %), kafija (-1,0 %) un olas (-1,2 %).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 3,0 %. Alkoholisko dzērienu cenas pieauga par 2,2 %. Tabakas izstrādājumu cenas palielinājās vidēji par 4,2 %.

Atlaižu un izpārdošanu ietekmē apģērbiem cenas samazinājās par 8,9 %, bet apaviem par 6,4 %.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis pieauga par 3,4 %. Pieaugot elektroenerģijas komponentes cenai, elektroenerģija sadārdzinājās vidēji par 10,7 %. Izmaiņas skārušas arī dabasgāzes patērētājus, kuriem no 1. janvāra stājas spēkā jaunie sadales sistēmas tarifi dabasgāzei, kas paredz fiksēto un mainīgo maksājuma daļu, kā rezultātā dabasgāze mājsaimniecībām kļuva vidēji par 10,4 % dārgāka. Atkritumu savākšanas pakalpojumiem dabas resursu nodokļa pieauguma ietekmē cenas pieauga par 14,2 %, mājokļu apsaimniekošanas pakalpojumi sadārdzinājās par 2,1 %.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 2,2 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kritums degvielai par 2,8 %, tai skaitā dīzeļdegvielai – par 3,0 % un benzīnam – par 2,9 %. Lētāki kļuva pasažieru aviopārvadājumi, savukārt cenas palielinājās personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam.

Vidējā cenu līmeņa kāpumu dažādu preču un pakalpojumu grupā, noslēdzoties akcijām, ietekmēja personīgās higiēnas preces un skaistumkopšanas līdzekļi (+4,4 %).

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais sadārdzinājums bija mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, zobārstniecības pakalpojumiem, barībai lolojumdzīvniekiem, televīzijas abonēšanas maksai, ēdināšanas pakalpojumiem. Savukārt vidējais cenu līmenis samazinājās kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem.

Informāciju par patēriņa cenu pārmaiņām 2019. gada februārī paziņos 8. martā.

Plašāka informācija par patēriņa cenu pārmaiņām pieejama CSP datubāzē sadaļā “Patēriņa cenas”.

*Gada inflācija atspoguļo patēriņa cenu pārmaiņas, salīdzinot pārskata mēneša vidējo cenu līmeni ar iepriekšējā gada atbilstošā mēneša vidējo cenu līmeni.

**Svari atspoguļo attiecīgās patēriņa grupas izdevumu īpatsvaru kopējos mājsaimniecību izdevumos.